"Vēl vairāk acis man nevajag atvērt, jo tad man vienkārši kļūst fiziski un garīgi slikti," teic D.Stalts. Viņš norāda, ka pašlaik izvēlas skatīties kino, kas nesatur lielu negatīvu enerģiju, emocijas, domas un stāstus, jo sabiedrībā jau tāpat ir pārāk daudz negatīvā.
D. Stalts uzskata, ka filmas varot būt arī krievu valodā, ja tās pilda kādu konkrētu uzdevumu un tām ir liela mākslinieciska pievienotā vērtība. Jautāts, vai filmai vajadzēja piešķirt valsts finansējumu, D. Stalts atzina, ka tas jāprasa žūrijai, kura, ņemot vērā konkrētus kritērijus, filmu nolēma atbalstīt.
"Ja sabiedrība uzskata citādi, tad droši vien ir jautājums par to, vai šī žūrija piešķir finansējumu atbilstoši kritērijiem vai nē. Vai arī šie kritēriji, iespējams, nekalpo sabiedrības interesēm," uzskata deputāts.
Viņš arī domā, ka ir jāizvērtē filmas pienesums sabiedrībai kopumā un, ja filma pilda kādu sociālo funkciju un rada sabiedrībā riebumu pret negatīvo, demonstrējot negatīvo, tad filma savu uzdevumu ir izpildījusi.