Strašuna: Recesijā tomēr neesam, bet izaugsme tik un tā lēnāka

Ekonomika augusi par 2,1% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni un par 0,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli un pēc darba dienu skaita izlīdzināts).Viens no galvenajiem izaugsmes dzinējspēkiem pirmajā ceturksnī bija mājsaimniecību patēriņš. Strādājošo ienākumi turpinājuši spēji augt, patēriņa cenu vidējais līmenis bija pat nedaudz zemāks nekā pirms gada. Tādējādi mājsaimniecības varēja tērēt vairāk un patēriņa gada izaugsme paātrinājās līdz 3,7%, no 2,4% iepriekšējā ceturksnī.Savukārt investīcijas gan bija ievērojami mazākas nekā pirms gada, jo īpaši ieguldījumi ēkās un būvēs (un to var redzēt arī lielā būvniecības apjomu kritumā), bet arī mašīnās un iekārtās. To lielā mērā varētu izskaidrot problēmas ar ES fondu apgūšanu. Kopumā vērojams investīciju kritums par 16%, tomēr to ar uzviju kompensē ļoti liels pieaugums krājumos. Šķiet, ka tas ir pat nedaudz pārspīlēts un investīciju dati vēl tiks pārskatīti. Eksportētājiem šī gada pirmais ceturksnis arī nebija labs, apjomi krituši par 3%. Tajā pašā laikā galvenajās eksportējošās nozarēs – piemērām, apstrādes rūpniecībā, lauksamniecībā, transportā, tūrismā, IT – vērojama izaugsme. Tiesa, apstrādes rūpniecībā tā ir tuvu nullei. Savukārt importa apjomi ir pieauguši par spēcīgiem 4,6%. Jāsaka, ka gan ārējas tirdzniecības, gan investīciju dinamika, visticamāk, vēl tiks precizēta.Swedbank IKP izaugsmes prognoze šim gadam pagaidām paliek ap 3%, lai arī, iespējams, nāksies to nedaudz samazināt. Aprīlī vēl nav redzams izaugsmes paātrinājums (piemēram, spriežot pēc mazumtirdzniecības datiem), tomēr sagaidāms, ka gada otrajā pusē izaugsme pieņemsies spēkā. Ārējais pieprasījums turpina augt, piemēram, eirozonā saglabājas stabila izaugsme. Algu kāpums Latvijā palēninājās, bet vēl arvien ir spējš, mājsaimniecībās varēs tērēt vairāk un tāpēc arī galvenais izaugsmes dzinulis vēl arvien būs mājsaimniecību patēriņš. Protams, ir riski izaugsmei, galvenokārt jau vājāks pieprasījums eksporta tirgos.