Augsti godājamais Mežmaļa kungs!
Dāmas un kungi!
Šodien mēs godinām un pieminām tos, kas gājuši bojā Otrajā pasaules karā, pēc būtības, - svešā karā.
Godinām tos mūsu cilvēkus, kas savas mūža mājas, savu piemiņas vietu ir raduši šeit – Lestenes Brāļu kapos.
Šodien un šeit mēs atceramies pasaules lielāko traģēdiju un pieminam šī milzīgā nozieguma – Otrā pasaules kara upurus.
Otrā pasaules kara cirstās rētas mēs dziedējam vēl šobaltdien.
Karš un viena otru nomainošās okupācijas – padomju, nacistu un padomju, izdzēsa un sakropļoja daudzu cilvēku dzīves.
Katrs no mums, un mūsu valsts Latvija nosoda Otrā pasaules kara izraisītājus. Nosodām tajā laikā pastrādātos noziegumus un to izdarītājus.
Totalitāro režīmu un atsevišķu indivīdu noziegumiem pret cilvēci nav noilguma.
Dāmas un kungi,
Karš iznīcināja tautas un valstis.
Mēs piedzīvojām divu totalitāru režīmu – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas – okupāciju.
Izmantojot represijas, teroru, iebiedēšanu un pazemošanu, gan nacistiskā Vācija, gan padomju vara, pretēji starptautiskajām tiesībām, nelikumīgi mobilizēja vai piespieda daudzus dažādu tautību Latvijas iedzīvotājus iesaistīties to bruņotajos spēkos.
Latvijas tautas zieds ciniski gāja bojā divu lielvaru, – nacistiskās Vācijas un staļiniskās PSRS cīņās.
Nacistu propaganda izmantoja padomju okupācijas noziegumus. Leģionāriem frontē tika doti miglaini solījumi, ka viņi cīnās par Latvijas brīvību. Lai gan nekāda Latvijas valsts „atjaunošana” nacistu plānos nekad neietilpa.
Šī pretruna - starp cerībām uz valsts atgūšanu un padomju okupācijas novēršanu - un patiesā realitāte, iezīmēja leģiona traģēdiju Otrajā pasaules karā.
Latvijas tautas likteņi tika necilvēciski salauzti, sagandēti un piesmieti. Tikai atjaunojot Latvijas valsti 20. gadsimta 90. gados, šī netaisnība tika pārtraukta.
Dāmas un kungi,
Mums ir jāapzinās smagās vēstures mācības, nedrīkstam pakļauties radikālismam vai iekrist provokāciju slazdos. Šodien brīvā Latvijā mums precīzi un maksimāli objektīvi ir jāizstāsta vēsturiskā patiesība.
Tiem, kas sāk šaubīties par Eiropu, kas apšauba demokrātiju, sāk noniecināt stingrās saites ar Amerikas Savienotajām valstīm, ir jāapmeklē karavīru kapsētas. Šeit mēs redzam, kurp ved pārākuma iedomas, kurp ved egoisms, kurp ved tautu nostāšanās vienai pret otru, un galu galā nespēja mācīties no vēstures.
Tikai brīva, demokrātiska, uz mūsu pašu un Eiropas vērtībām balstīta Latvijas valsts būs stipra un neaizskarama. Par to cīnījās Lestenē guldītie karavīri un par to mums visiem kopā ir jācīnās šodien.
Tikai tad būs izpildāmi tie vārdi, kurus redzam uz Nezināmā karavīra kapa: „Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos”.
Nolieksim galvu Otrā pasaules kara upuru piemiņai!