Viņa pauda izpratni par pašvaldību vēlmi, lai valsts turpmāk apmaksā arī pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu, tomēr viņa arī vērsa uzmanību, ka pašvaldību budžetā nākamgad būs par 92 miljoniem eiro vairāk, tāpēc pašvaldībām ir iespējas šo pedagogu atalgojumu palielināt.
Patlaban esot divas iespējas, kā šo jautājumu risināt, - noteikt tikai minimālo atalgojumu pedagogiem, kas būs lielāka par šī brīža 420 eiro, un pašvaldības tad iespēju robežās pietuvosies vispārējās izglītības iestāžu pedagogu algām, savukārt otra iespēja ir pakāpeniski trīs gadu laikā pietuvoties šim līmenim.
Reģionos aktuāls jautājums ir arī prasības vidusskolas klašu atvēršanai, kur noteikts, ka skolēnu skaits 10.klases atvēršanai nevar būt mazāks par 12. Straujuma uzsvēra, ka zina, kāda situācija ir pašvaldībās un ka tās negrib slēgt skolas, tomēr ir jādomā arī par bērnu iespējām iegūt pilnvērtīgu izglītību.
"Mēs redzējām skolas, kur ir mazāk par 20 bērniem. Vai varat iedomāties, kā notiek mācības, ja ir tik maz bērnu 12.klasē?" vaicāja premjerministre. Viņa piebilda, ka izglītības reformā ir daudz izdarīts, bet vēl ir daudz arī darāmā.
Jau ziņots, ka saistībā ar pedagogu atalgojuma jaunā modeļa izstrādi diskusijas ir raisījis jautājums par atalgojuma noteikšanu pirmsskolas pedagogiem - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kā arī pašvaldības ir neizpratnē, kāpēc šiem pedagogiem nav iespējams noteikt līdzvērtīgu atalgojumu. Savukārt pašvaldības arī uzsver, ka bērnudārzu pedagogu atalgojums ir liels slogs pašvaldības budžetam.