Strautiņš: Ekonomika augs zigzagveidīgi

ceturksnī jeb 3,0% iepretim 3,3% sezonāli neizlīdzinātajos datos. Tas gan diemžēl arī nozīmē, ka aktivitātes līmenis pret iepriekšējo ceturksni sezonāli izlīdzinātajos datos gandrīz nav mainījies. Statistiķi rāda labu humora izjūtu, paziņojot, ka IKP samazinājies par 0,01%. Pat pēc papildināto un precizēto datu paziņošanas izaugsmes tempu vērtējumi reizēm tiek mainīti pat par veseliem procentpunktiem. Izaugsmi gada izskaņā ir bremzējušas galvenokārt preču nozares. Saskaņā ar šodien CSP vēstīto, rūpniecības pievienotā vērtība gada griezumā augusi par 3%, kas nozīmē, ka tā palikusi apmēram iepriekšējā ceturkšņa līmenī, bet pieaugums gada griezumā drusku sarucis. Rūpniecības uzņēmumiem nopietnas rūpes turpina sagādāt Krievijas tirgus vājums. Jau bija prognozējams kritums celtniecībā, bet apjomu samazināšanās par 7% noteikti ir gaidu diapazona zemākajā galā. Arī mazumtirdzniecībā pieaugums gada griezumā bijis par 3%, kas nozīmē jau visai ievērojamu tempu zaudēšanu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Turpretim labvēlīgs šis periods bijis pārējām pakalpojumu nozarēm, kurās reģistrēts kāpums gada griezumā par 5%, kas nozīmē arī labu sniegumu ceturkšņa griezumā. Jau visā 2015.gadā bija redzams straujš augstas pievienotās vērtības pakalpojumu — biznesa, finanšu, IT pakalpojumu eksportā, bet IKP datos šīs nozares vēl kopumā radīja diezgan biklu iespaidu. Ilgākos laika posmos eksporta un pievienotās vērtības līknēm ir jātuvinās. Prognoze par nedaudz straujāku izaugsmes tempu 2016.gadā paliek spēkā un paātrinājums visdrīzāk turpināsies arī sekojošajos pāris gados, bet vēsture nekad nevirzās taisnās līnijās. Laiku pa laikam iedarbojas negatīvi faktori, šobrīd tie ir vājais pieprasījums Krievijā un kavēšanās ar ES fondu laišanu ekonomikas asinsritē. Nav šaubu, ka ļoti svarīgs atbalsta punkts ekonomikai šogad būs patēriņš, šajā ziņā nekas nav mainījies. Naudas tērēšana dienišķajām vajadzībām un mirkļa baudām pērnā gada beigās vēl auga daudz lēnāk par ienākumiem, bet šī plaisa nesaglabāsies mūžīgi. Preču eksports gandrīz noteikti izaugsmi ietekmēs pozitīvi, bet šis devums diemžēl nebūs ļoti liels. Joprojām var saglabāt visai optimistisku skatu uz augstas pievienotās vērtības pakalpojumu nozarēm, to iekšējam un ārējam pieprasījumam. Noteikti plusi ir gaidāmi IT pakalpojumos un biznesa ārpakalpojumos. Tāpat augs uz iekšējo tirgu vērstie finanšu pakalpojumu sniedzēji, bet sekmes pakalpojumu eksportā šogad var ietekmēt regulējošās vides izmaiņas. Viesnīcu būvniecība un rekonstrukcija ir papildus apstāklis, kas ļauj cerēt uz labiem rezultātiem tūrismā, turklāt šī nozare ir augusi strauji un noturīgi jau ilgāku laiku, ienākumu pieaugums Baltijā, Ziemeļvalstīs un Rietumeiropā tai būs labvēlīgs. Tuvojas brīdis, kad Latvijā vairs neuztrauksies par ekonomikas pieauguma tempu, bet bažas varētu būt par tā struktūru, virzošajiem faktoriem. Pagaidām vēl patēriņš un investīcijas notiek drīzāk piesardzības režīmā un nedaudz lielāks optimisms noteikti nekaitētu. Taču var pienākt brīdis, kad analītiķiem atkal būs jādzesē pārkarsušās galvas.