Strautiņš: Pat rūpniecības nozīmi var pārspīlēt, bet tā ir svarīga

Elektronikas izlaide sasniegusi līdz šim lielāko apjomu, iepriekšējo pīķi pārsniedzot par 3%, pieaugums jūlijā gada griezumā bija 28,6%. Tātad nozares motors turpina strādāt, par spīti šķietamam vājuma brīdim gada sākumā. Tāpat līdz šim lielākais apjoms sasniegts nozarē ar viegli noslēpumaino nosaukumu "citas mašīnas un iekārtas". Tās galvenokārt ir dažādas ražošanas iekārtas, funkcionālās ierīces, kuras montē uz transportlīdzekļiem (ielu tīrīšanas, lauksaimniecības un mežsaimniecības darbiem), dažādu mehānismu daļas — rotatori, ķēdes u.tml. Līdz šim otrais lielākais ražošanas apjoms bijis poligrāfijā. Par spīti elektronisku ierīču konkurencei, grāmatu tirgū ir strauji augoši segmenti. Piemēram, ziemeļvalstīs strauji kāpj bērnu grāmatu pārdošana. Nozare Latvijā zemo darbaspēka izmaksu un moderno iekārtu dēļ ir konkurētspējīga. Pāris gadus tā neattaisnoja uz to liktās cerības, bet šogad sāk aktivizēties. Kokapstrādē šogad līdz šim bijis ievērojams izlaides kāpums, par 8,6%, tā bijusi galvenā rūpniecības attīstības virzītāja. Taču, papētot datus sīkāk, redzams, ka šis uzlabojums bijis kā atbalss izlaides pieaugumam pērn, nozarē kopumā nav bijis nozīmīga tālāka progresa kopš pērnā gada septembra. Šogad nav bijis noslēgtu investīciju projektu, kas spētu nodrošināt līdzšinējo attīstības tempu, tāpēc gada otrajā pusē pieauguma rādītāji būs ievērojami vājāki. Nozarei tāpat traucē cenu kritums atsevišķos segmentos, jo īpaši granulu tirgū. Koksnes dziļākajā pārstrādē gada pieaugums jau ir krities no 20,1% pērnā gada beigās līdz 0,3% jūlijā. No šīs nozares stafete būs jāpārņem citām, vislielākās iespējas to paveikt joprojām ir metālapstrādei un mašīnbūvei. Metālapstrāde šogad augusi par 9,8%, un atšķirībā no kokapstrādes, tai ir nosacījumi turpināt izaugsmi nākamgad, varbūt pat paātrināt, pateicoties radikāli atšķirīgai situācijai nedzīvojamo celtniecībā. Viegli mulsinošs šogad ir kritums elektrisko mašīnu ražošanā (-3,3%), jo sāk atkopties nozares "tradicionālā", uz austrumu tirgiem orientētā daļa (spilgtākais pārstāvis ir RER), turpina labi attīstīties salīdzinoši jaunie, uz rietumu tirgiem orientētie ražotāji (starp kuriem lielākais ir Lexel Fabrika). Nākamgad te noteikti varam gaidīt labākus rezultātus, tāpat nav šaubu, ka nākamgad laba izaugsme būs auto daļu ražošanā, kurā šogad reģistrēts kritums par 4,1%, tai skaitā jūlijā par 10,9%. Pārtikas pārstrādē jūlijā gada griezumā bijis kritums par 3,6%, bet tas tikai īpaši "neizdevīgā" bāzes efekta dēļ. Atskaitot pagājušā gada jūliju, nozarē lielākais apjoms kopš 2014.gada oktobra, ir redzams, ka tā pamazām pārvar Krievijas krīzes ietekmi, jo īpaši tas sakāms par piena pārstrādi. Pēdējo divu mēnešu laikā straujš izlaides kāpums bijis arī zivju pārstrādē, diemžēl tas vēl nav uzskatāms par signālu par nozares noturīgu atkopšanos. Sagaidāms, ka 2016.gadā apstrādes rūpniecības izlaide augs par apmēram 3%, bet nākamgad izaugsme pārsniegs 5%. Savukārt pievienotā vērtība varētu augt nedaudz straujāk, pateicoties strukturālām izmaiņām.