Strautiņš: Rūpniecībā stagnācija turpinās, bet gaisma tuvojas

Taču ir jāpieļauj, ka lielāka ietekme uz ražošanu būs redzama turpmākajos mēnešos, vietām noliktavās pamazām aizpildoties.Kopumā Latvijas rūpniecībā turpinājusies iepriekšējos mēnešos vērojamā stagnācija. Vienlaikus kļūst arvien skaidrāk saskatāma gaisma tuneļa galā. Ir pārdots Liepājas metalurgs un konkrētāki kļūst plāni par tā darba atsākšanu. Svarīga laba ziņa ir arī šodienas vēsts no Food Union par Igaunijas saldējuma ražotāja Premia Foods pirkšanu, kas apliecina uzņēmuma īpašnieka stratēģisko plānu nopietnību Latvijā, par spīti sarežģījumiem, ko šobrīd rada Krievijas embargo. Līdz ar IKP datu publicēšanu uzzinājām, ka 2.ceturksnī investīcijas apstrādes rūpniecībā auga par trešdaļu un tas ir noticis, vēl pirms ar pilnu sparu tiek īstenoti projekti ES fondu Augstas pievienotās vērtības investīciju programmā. Liela apjoma investīcijas var ļaut strauji augt ražošanai un eksportam arī laikā, kad galvenajos tirgos izaugsme ir vāja. Mūsu eksporta nozaru konkurētspēja ir laba, ko rāda pēdējo desmit gadu laikā divkāršotā pasaules tirgus daļa, kas kāpusi diezgan vienmērīgi, par spīti vētrainajiem notikumiem pašu valsts ekonomikā.Augusts bija pirmais mēnesis šogad, kad gada griezumā samazinājusies izlaide pārtikas pārstrādē, kas lielā mērā saistīts ar jau minēto piena nozari, kurā gada sākumā bija pieaugums pat vairāk nekā par 30%, bet augustā bija – 6,7% pret pērno augustu. Pret iepriekšējo mēnesi ražošana samazinājās par 7,2%. Pret jūliju par pārsteidzošiem 60,3% pieaugusi izlaide zivju pārstrādē, bet tas seko pēc 30,4% sarukuma mēnesi iepriekš, acīmredzot pie vainas atvaļinājumu grafiki, kā jau tas vasarā mēdz gadīties. Taču nav arī šaubu par to, ka ierobežojumi citu zivju produktu ievešanai Krievijā mūsu zivju konservu nozarei ir labvēlīgs faktors.Neliels kritums piena produktu ražošanā bija sagaidāms. Bija arī zināms, ka Krievijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ varētu ciest elektromašīnu ražošana. Tai līdz šim šogad bija klājies pārsteidzoši labi, bet augustā kritums gan pret iepriekšējo mēnesi, gan gadu bija ap 15%. Ļoti iespējams, ka te ir runa tikai par vienu neveiksmīgu mēnesi. Jau vairākus mēnešus diezgan vāji rezultāti ir pārējo mašīnu un iekārtu ražošanā, bet šajā gadījumā, tā teikt, aizdomas tik daudz nekrīt austrumu virzienā. Atliek cerēt, ka kopējais investīciju kāpums rūpniecībā šai nozarei palīdzēs, jo vietējie ražotāji ir nozīmīgi Latvijas mašīnbūvētāju klienti.Līdzīgi kā gada iepriekšējos mēnešos, spēcīgu pretsvaru sarūkošo nozaru ietekmei uz kopējo rezultātu dod kokapstrāde un elektronika. Nozīmīga pozitīva ietekme augustā bija arī metālizstrādājumu ražošanai (+5,9% gada griezumā). Otrs straujākais gada pieaugums augustā (+15,1%) bija nozarē, kuras nosaukums vēsta par automašīnām un to piekabēm, bet kuru mūsu valstī galvenokārt pārstāv dažādu auto detaļu ražotāji. Ir sagaidāms, ka tieši ar metāliem saistītās nozares dos vislielāko ieguldījumu rūpniecības attīstībā šajā desmitgadē. Tā spriedu arī pirms pāris gadiem, bet dažādi ārkārtas notikumi šajā laikā notikumus ievirzīja citā gultnē, taču tagad metālapstrādes un mašīnbūves nepatikšanu ērai ir redzams gals.