Strautiņš: Rūpniecības struktūra dinamiski pielāgojas izmaiņām tirgos

gada. Pēc straujā kāpuma martā un maijā, kad kāpums vidēji bija 7%, lejupvērsta korekcija jūnijā bija gaidāma, par to liecināja arī ķīmijas rūpniecības buma acīmredzami pārejošais raksturs. Tas, ka ķīmiskās rūpniecības darba ritms Latvijā ir ļoti svārstīgs, nav jaunums. Vairākas citas apakšnozares cietušas Krievijas ekonomikas un politisko lēmumu dēļ. Ja izlaides dinamika kādā nozarē tiešām rada bažas, tā ir metālapstrāde. Tā kā tā ir galvenokārt uz Rietumiem orientēta un nozarē bijušas lielas investīcijas, šogad varēja gaidīt pieaugumu, bet tā vietā 1.pusgadā kritums par 1,3%, tai skaitā 2.ceturksnī - par 3,9%. Turpretim drīzāk patīkams pārsteigums ir elektrisko mašīnu ražošanas nozare. Pusgadā kopā kritums par 4,6%, bet 2.pusgadā jau pieaugums par 4,7%. Pusgadā kopumā apstrādes rūpniecības izlaide pieauga par 5,3% un sagaidāms, ka arī visā gadā nozares sniegums būs ļoti līdzīgs. Lai arī var saskatīt uzlabojumus piena pārstrādē kopš pērnā gada beigām, pārtikas nozare kopumā šogad būs mīnusos, jo vēl vismaz dažus mēnešus nenovēršami pasliktināsies situācija zivju pārstrādē. Var vien cerēt, ka pārtikas ražošanas kritums gadā kopumā būs par 1-2 procentpunktiem mazāks nekā 1.pusgadā, kad tā saruka par 6%. Nav šaubu, ka spēcīgs pozitīvs devums atkal būs no kokapstrādes. Jūnijā vēsturiski lielāko apjomu jau atkal sasniegusi tālāka pārstrāde - koksnes izstrādājumu ražošana. Kopējā kokapstrādes izaugsme 2.ceturksnī nedaudz atslāba, bet globālā tirgus situācija nozarei tikmēr sākusi uzlaboties. Taču pats spēcīgākais izaugsmes virzītājs šogad būs metālu ražošana un mašīnbūve. Lielā ziņā tā šogad, protams, ir sakritību rezultāts, taču mašīnbūves spēja atgūties pēc triecieniem austrumu tirgos parāda, ka nozarēs ar augstāku potenciālā pieauguma tempu ir vērts ieguldīt, lai kāda nebūtu tirgus konjunktūra. Vērtējot situāciju mūsu rūpnieku lielākajā noieta tirgū - Eiropas Savienībā, situācija jau ilgstoši bijusi remdena un tāda tā gandrīz noteikti saglabāsies arī tuvākā gada laikā. Jūlijā ES kopumā rūpniecības noskaņojums jūlijā pieauga par 0,7 punktiem, līdz -2,6 punktiem, tātad nedaudz (diapazons ir +/-100). Latvijas rūpniecības noskaņojuma indekss mēneša laikā uzlabojās par 1,3, tā līmenis ir tuvs aizvadītā gada vidējam rādītājam un nedaudz virs vēsturiski vidējā. Saskaņā ar pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijas publicētajām aptaujām, Latvijas rūpnieku sniegtais vērtējums pēdējo mēnešu laikā saņemto pasūtījumu apjomu 3.ceturkšņa sākumā bija zemākais piecarpus gadu laikā, bet 2.ceturksnī – otrais zemākais. Taču jaunākais mēneša vērtējums par kopējo uzkrāto pasūtījumu apjomu būtiski neatšķiras no pēdējā gada vidējā un ir virs vēsturiski vidējā (-27,7 pret -34,3). Šī indeksa komponente nekad nav bijusi pozitīva, arī brīžos, kad ražošanas apjoms audzis ar divciparu skaitli, acīmredzot mūsu rūpnieki pasūtījumu vērtējumā ir pustukšas glāzes ideologi. Daudz uzmanības pēdējās nedēļās ir pievērsts Ķīnas akciju tirgus vibrācijām. Tās atklāj Ķīnas valdības kompetences un kontroles spēju robežas, bet ietekme uz ekonomiku būs neliela. Daudz svarīgāks process no mūsu skatupunkta ir Ķīnas ražotāju cenu deflācija, tās kopš februāra krīt gandrīz par 5% gadā. Nozarēs, kurās tie ir tiešām spēcīgi, Ķīnas ražotāji šobrīd spēj "norullēt" gandrīz jebkuru uzņēmumu citur pasaulē, ar kuru tie aci pret aci satiekas uz kara takas. Viena no jomām, kur Ķīnā ir vislielākais jaudu pārpalikums, ir tērauda ražošana. Tas ir bijis svarīgākais faktors, kas vismaz pagaidām liedzis atjaunot pilnu tērauda ražošanas ciklu Liepājā.  Par laimi, ne visus ražotājus citur pasaulē ķīnieši var izkonkurēt. Nav šaubu, ka šāds scenārijs būtu pret elementāru makroekonomisku loģiku. Ja vien ķīnieši nebūtu ar mieru bezgalīgi kreditēt pārējo pasauli, tad citiem vairs gluži vienkārši drīz nebūtu naudas, par ko nopirkt viņu preces. Turklāt citās nozarēs mūsu ražotājiem ir strukturālas priekšrocības. Lai arī vispārzināma ir austrumu lielvalsts dominance vieglajā rūpniecībā, profesionālu apģērbu šūšana Latvijā ir augošs, nevis sarūkošs bizness, jo tā prasa augstāku kompetenci un palīdz arī nelielie piegādes attālumi.