Ekonomika pērn augusi par apmēram 1,6%. Iepriekšējā gadumijā tika gaidīts pat divreiz labāks rezultāts. Izaugsme 4. ceturksnī gada griezumā bija 2,1%, kas ir daudz, daudz labāk nekā 0,3% trešajā ceturksnī. Tie ir sezonāli neizlīdzinātie dati, taču izlīdzinātie varētu būt balstīti uz 21. gadsimta kontekstā pārspīlētiem pieņēmumiem par darba dienu skaita ietekmi uz pievienoto vērtību.
Tas nenozīmē, ka esam pilnīgi izkļuvuši no riska zonas. Ir zināms, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī patērētāju noskaņojums ir strauji pasliktinājies. Daļēji tas varētu būt noticis tāpēc, ka psiholoģisko klimatu pasaulē nevarētu saukt par labu. Daļēji tā noteikti ir iepriekšējā gada laikā notikušās izaugsmes bremzēšanās atbalss.
Ir risks, ka šīs noskaņojuma izmaiņas var vēl "paspēt" izraisīt patēriņa vājumu 2017. gada sākumā. Šodien tika izziņoti arī dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu pērnā gada decembrī. Ir turpinājies pērn raksturīgais "viens solis uz priekšu, viens atpakaļ" zigzagveida ceļš. Ja novembrī apgrozījums pieauga, tad decembrī pret iepriekšējo mēnesi atkal samazinājās (sezonāli izlīdzinātajos datos). Pret iepriekšējo decembri pieaugums, par laimi, bija 2%. Taču šķiet maz ticams, ka patēriņa kritums, ja tas vispār notiks, izrādīsies stiprāks par augoša eksporta un augošu ES fondu naudas plūsmu iespaidu. Rūpniecība pērn ceturtajā ceturksnī auga par 10%, kāpums galvenajā eksporta nozarē — apstrādes rūpniecībā, varētu būt bijis mazāks, bet nedaudz. Sniegumam šī gada sākumā nevajadzētu būt sliktākam, nozarē noskaņojums uzlabojas, saskaņā ar Eiropas Komisijas publicētajiem datiem (par Latviju). Mazāks nekā gadā vidēji (ap -18%) bija kritums celtniecībā jeb -13%, tajā optimisma jeb drīzāk relatīvā optimisma līmenis ir pacēlies virs vēsturiski vidējā. Ir jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai celtniecība šogad nebūtu straujāk augošā nozare.
Situācija Latvijas ekonomikā nav tik bezcerīga, lai nebūtu nopietna. Šeit ir apspēlēts slavenais teiciens par to, ka Austroungārijas impērijas stāvoklis Pirmā pasaules kara izskaņā bija bezcerīgs, ne nebija nopietns. Ar to nevēlos teikt, ka Rīgas smalkā sabiedrība, kā toreiz Vīnē, šobrīd censtos bēgt no realitātes, metoties baudu virpulī, vai arī to nedarītu.
Latvija nav zaudējusi iespēju jau tuvākajā nākotnē panākt strauju labklājības pieaugumu. Šāds izrāviens, kuram palīdzēs ES fondi, noteikti nenozīmēs, ka draud krīze brīdī, kad ES fondu plūsma samazināsies. Dažu gadu laikā šī pagale var paspēt iesildīt vēl citas, izraisot, piemēram, ciklisku kāpumu mājokļu tirgū.
Arī Rail Baltica būvniecība var dot nozīmīgu artavu Latvijas makroekonomikā, bet valsts centrālajos reģionos — arī mikroekonomikā.
Lai ES fondu plūsmas izmaiņas veicinātu lielu krīzi, ir jāizjūk Eiropas Savienībai, un šādā scenārijā fondu zaudēšana turklāt nebūtu ne galvenais krīzes iemesls, ne lielākā rūpe. Taču nedomāsim par tik ekstrēmiem pavērsieniem un priecāsimies par šo papildus aizsardzību pret pasaules skarbākajiem vējiem, kuru Eiropas Savienība un tās fondi sniedz gandarījuma piesātinātai strukturālo reformu īstenošanai.
trusis nejaukais
asd
izbrīns