"Jāņem vērā, ka arī inteliģence ir pārdzīvojusi to pašu, ko visa latviešu tauta – trešdaļa aizbraukusi uz Rietumiem, trešdaļa izvesta uz Sibīriju, bet trešdaļa izgājusi cauri padomju laikam. Tad par kādu inteliģenci mēs runājam, un vai tā ir spēcīga? Un arī par tiem nedaudzajiem, kas pa īstam aizstāv nacionālās idejas un rada latviešu mākslas darbus, mēs varam tikai pateikt – viņi grib mūsu nodokļu maksātāju naudu. Vai tas ir viss, ko varam veltīt šiem cilvēkiem, kuri strādā kultūras jomā?" jautā I.Struka.
"Esmu runājusi arī ar igauņu kolēģiem, un arī viņos nav sajūtas, ka nākotnē būs optimistiskais scenārijs. Tāpēc jau ir šī mistiskā sajūta – ka valdībai nevis šķiet svarīgi, lai būtu neatkarīgs kultūras periodikas izdevums, bet tieši otrādi – lai tāda nemaz nebūtu un inteliģencei būtu pēc iespējas mazāk vietas, kur paust viedokli par Latvijā notiekošo, arī par nacionāliem jautājumiem," sacīja VKKF padomes locekle.
Jautāta par nākamā gada budžetu - ka Kultūras ministrija prasa palielinājumu VKKF līdzekļiem līdz sešiem miljoniem latu, I.Struka sacīja, ka šī nauda nepieciešama, jo krīzes dēļ tika slēgti 95% fonda mērķprogrammu. "Otrkārt kaut vai tam, lai būtu iespēja atvērt VKKF mūža stipendiju programmu, lai tās varētu saņemt izcilas personības, kas ilgus gadus nodrošinājušas Latvijas kultūras pastāvēšanu, bet kam nav pat tiesību uz 100 latu stipendiju, ko saņem kolēģi. Šobrīd ar izmisīgu prieku tiek skaitīts – re, šis nomirst, tas nomirst, jo tādējādi samazinās stipendijām nepieciešamais naudas apjoms. Ar VKKF plānotajiem 3,4 miljoniem latu 2013. gadā pat nav runas, ka šīs stipendijas varētu kādam piešķirt no jauna," atzina I.Struka.
Viņa arī norādīja, ka daudzas lietas kopš literātu pavasara "dumpja" ir uzlabojušās. "Kultūras alianses sadarbības veids ar Kultūras ministriju būtu organisks tad, ja tas nebūtu ar varu uztiepts. Esam daudz vairāk informēti par procesiem, taču jūtam arī, ka no ministrijas puses tas ir vairāk formāls pienākums. Pozitīvais ir tas, ka pirmo reizi no kultūras nozares pārstāvniecības ministrija nevar izbēgt un izvairīties. Domāju, ka šis sadarbības modelis būtu jāpārņem arī nākamajām valdībām," sacīja I.Struka.
Viņa arī norādīja, ka kultūras nevalstisko organizāciju pārstāvji beidzot sākuši runāt vienā valodā ar kolēģiem no valsts institūcijām, saprotot, ka mums var patikt katram sava izpausmes forma, bet mērķis ir viens. "Un nav būtiski, ka vienam teātrī varbūt labāk patīk Blaumanis, bet citam Sāra Keina. Svarīgi, lai būtu iespēja attīstīties dažādiem mākslas stiliem un žanriem. Jo mūsu ir tik maz, ka katrs no mums šeit ir ļoti svarīgs. Protams, ja viņš ir lojāls Latvijai," uzsvēra VKKF padomes locekle.
"Latviešu nācijas pastāvēšanu daudz lielākā mērā apdraud tas, ka skolēni, latviešu skolu pabeidzot, neko nezina par latviešu kultūru – pat to, kas ir Rainis un Blaumanis. Nav jēgas risināt nevienu problēmu kultūras jomā, pirms tās nav atrisinātas izglītībā. Citādi var izaugt cilvēki, kam šī valsts nebūs nepieciešama," secināja I.Struka.