Švarca: Cilvēkiem ārpus Rīgas nauda ir

Es neteiktu, ka Vidzemē ir zema pirktspēja, pati Valmiera ir rūpniecības pilsēta, tāpēc iedzīvotājiem ir darbs. Būtu aplami domāt, ka cilvēkiem ārpus Rīgas nav naudas. Protams, pirktspēja ir zemāka nekā galvaspilsētā. Kad t/c Valleta tika veidots, tā vadībai bija skaidrs, ka tas nebūs augstas klases, ekskluzīvu preču un produktu tirdzniecības centrs. T/c Valleta ietilpst vidēju un zemu cenu kategorijā. Centrs nepretendē uz augstas klases zīmolu produktu tirdzniecību. Ārpus Rīgas augstas klases tirdzniecības centram nebūtu pieprasījuma.Gan Rīgā, gan reģionos pircējs vēlas labas kvalitātes preci par labu cenu. Atšķiras tas, kāda ir paša pircēja rocība preces iegādei, tērējot naudas summas, kas atbilst ienākumu līmenim.Mazie veikaliņi ir eksistējuši un turpinās eksistēs, jautājums tikai - kā. Daudziem šādi mazie veikali ir ģimenes bizness, tāpēc cilvēki tajos iegulda visu savu laiku un citus resursus. Es nedomāju, ka viens tirdzniecības centrs var izspiest mazos veikalus no tirgus. Katram veikaliņam ir savs šarms un savs pircēju loks.ASV mūsdienās daudzas ģimenes iepirkšanās centros pavada visas brīvdienas, arī Rīgas tirdzniecības centros ir gan kafejnīcas, gan kino, gan boulings, kā arī citas izklaides iespējas. Mēs nepiedāvājam plašas izklaides iespējas, mūsu centrs nav tik liels platības ziņā, un lielāks tirdzniecības centrs nav nepieciešams - tā lielums atbilst visiem parametriem, ņemot vērā atrašanās vietu.Lai arī daudzi to nosoda, es uzskatu, ka tirdzniecības centram jāstrādā arī t.s. sociālajā virzienā, proti, tirdzniecības centrs nav tikai iepirkšanās vieta, bet arī vieta, kur pavadīt laiku. Tas ir attīstījies vēsturiski, no laikiem, kad tirgū notika ne tikai preču pirkšana un pārdošana, bet arī satikšanās ar sen neredzētiem cilvēkiem, jaunu kontaktu dibināšana, izklaides un tamlīdzīgi. Tirdzniecības centram jāspēj piedāvāt viss, kas mūsdienu cilvēkam nepieciešams, un tas, cik ilgu laiku cilvēks pavada šajā centrā, paliek katra paša ziņā.Pēdējos trīs gadus vērojams stabils apgrozījuma pieaugums, virs 10% gadā, apmeklētāju skaita pieaugums vidēji par 1-2%. Cilvēku reģionos kļūst mazāk, tur arī rodams skaidrojums, kādēļ apmeklētāju pieaugums nav proporcionāls apgrozījuma pieaugumam. Savukārt vidējais pirkums pieaug, jo pircēji ir tendēti tērēt vairāk, daļēji to ietekmē arī preču un produktu cenu pieaugums.Līdz šim esam izdarījuši piesardzīgas prognozes, ņemot vērā notikumus pasaulē, neceram uz lielu izrāvienu. Nesenā ekonomiskā krīze cilvēkus padarījusi piesardzīgus.