Kā informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa, pēc Jansona domām, darba ņēmēju intereses patlaban neaizstāv neviens.
Neskaitāmi desmiti nevalstisko organizāciju sevi dēvējot par arodbiedrībām, taču tad, kad visaktīvāk būtu jāiesaistās par darba ņēmēju tiesību un interešu aizstāvību, tās ir vai nu ilgajās brīvdienās, vai ietur nogaidošo klusumu. No tā varot izdarīt pieņēmumu, ka šīs organizācijas ir izveidotas kādu citu mērķu dēļ vai tās vienkārši ir apjukušas un nespēj stāties pretī valdošās koalīcijas politiķu un atsevišķu darba dēvēju retorikai, ka taisnīga atalgojuma jautājums sagraus ekonomiku.
"Arodbiedrību galvenajam darbam ir jābūt vērstam uz darba ņēmēju tiesību un interešu aizstāvību, tostarp arī valdības līmenī. Biedru naudu iekasēšana un ekskursiju organizēšana nedrīkst kļūt par galveno arodbiedrību nodarbi. Es aicinu arodbiedrības aktīvi un nelokāmi iestāties par darba ņēmēju interešu aizstāvību," uzsver Jansons.
Viņš norāda, ka nepieņemama ir arī situācija, ka valdības galvenās aktivitātes un rīcības politikas patlaban netiek vērstas uz to, lai nodrošinātu ikvienam Satversmē garantētās tiesības uz darbu, taisnīgu atalgojumu un labklājību. "Finanšu ministram [Andrim Vilkam (V)] jābūt ne tikai darba devēju interešu aizstāvim, bet jāiestājas arī par darba ņēmēju interesēm. Situācija, kad iepriekšējo gadu laikā šo valsti pametuši vairāki simti tūkstoši ekonomiski aktīvu Latvijas iedzīvotāju, atstās smagas sekas uz Latvijas valsts pastāvēšanu nākotnē," akcentē tiesībsargs.
Tiesībsargs aicina finanšu ministru ne tikai ieklausīties darba devēju atrunās, kāpēc jautājumu par taisnīgu atalgojumu, tostarp minimālo algu, šobrīd atstāt nerisinātu, bet ņemt vērā ekonomikas atziņu, ka tikai, saņemot taisnīgu atalgojumu, darbinieki nodrošinās augstu darba ražīgumu. Jansons arī norāda, ka pats ministrs ir atzinis, ka, nodrošinot taisnīgu atalgojumu, tiks izskausta arī ēnu ekonomika.