Komentējot grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā šā gada 1.augustā, bijušais IUB vadītājs atzina, ka grozījumi likumā bija nepieciešami, taču tajā ir iekļauta strīdīga norma, kas varētu palielināt sūdzību skaitu.
No Publisko iepirkumu likuma ir izslēgta norma, kas noteica pretendentu izslēgšanas nosacījumus publiskajos iepirkumos, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem ienākumiem valstī. Šo normu Tiknuss novērtēja kā mākslīgu veidojumu.
"Var būt, ka atsevišķos rajonos, atsevišķās nozarēs tiek nomaksāti visi nodokļi, taču alga ir minimālās algas līmenī. Tajā pašā laikā konkrētajā nozarē strādājošs uzņēmums citā reģionā maksā lielākas algas, bet aploksnē. Ar aplokšņu algām var cīnīties, stiprinot Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāti. Aplokšņu algas pēc būtības nav iepirkumu jautājums," teica Tiknuss.
Tāpat viņš norādīja, ka patlaban likums nosaka, ka viena pretendenta gadījumā konkurss ir jāpārtrauc, izņemot gadījumus, kad var pierādīt, ka konkrētais pretendents ir vienīgais šajā jomā. Viņš pieļāva, ka, iespējams, sāksies daudz strīdu, jo pasūtītāji uzskatīs, ka "piegādātājs ir viens un vienīgais, bet citi uzskatīs, ka arī citi to var".
"Paredzu, ka būs sūdzību birums par to, kāpēc netiek pārtraukts iepirkums ar vienu pretendentu," sacīja Tiknuss, piebilstot, ka Publisko iepirkumu likumā ir iekļauta strīdīga norma.
Vaicāts, kā mazināt nepamatotu sūdzību skaitu publiskajos iepirkumos, Tiknuss norādīja, ka varētu ieviest valsts nodevu par jebkuras sūdzības iesniegšanu - līdz 500 latiem atkarībā no līguma cenas. "Savulaik ieviestā un atceltā depozītsistēma iepirkumos bija atkarīga no rezultāta - ja sūdzējies pamatoti, tad naudu atguvi, ja nebija taisnība, nauda nonāca valsts budžetā. Īso laika sprīdi, kamēr darbojās šī sistēma, valsts iekasēja aptuveni 3000 latu," norādīja bijušais IUB vadītājs.
Jau ziņots, ka Saeima šā gada jūnijā trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem iecerēts palielināt publisko iepirkumu pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem, samazinot depozīta summu, kas jāiemaksā konkursa pretendentam.
Tāpat grozījumi paredz samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem - izziņas par konkursa pretendentiem valsts iestādes iegūs savstarpēji, nevis pieprasot uzņēmējam.
Vienlaikus iecerēts apgrūtināt iepirkuma konkursa nosacījumu piemērošanu iepriekš izvēlētam pretendentam. Kā iepriekš pastāstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP), ir gadījumi, kad ne īpaši godprātīgi pasūtītāji izveido konkursus tā, lai tajos varētu uzvarēt kāds konkrēts uzņēmums. Ar plānotajiem grozījumiem tagad tiks paredzēts - ja konkursam varēs kvalificēties tikai viens kandidāts vai pretendents, tad konkurss būs jāizbeidz un jāizsludina jauns.
Papildus tam tiek paredzēts, ka pasūtītājam šādos gadījumos vajadzēs pamatot, kādēļ izvēlēti tādi konkursa nosacījumi, kas atbilst tikai vienam pretendentam.
Pasūtītājs varēs nepārtraukt iepirkuma procedūru, ja tas var pamatot, ka konkrētajā tirgū nedarbojas pietiekams kandidātu vai pretendentu atlases prasībām atbilstošu piegādātāju skaits. Šajā gadījumā pasūtītājs šo pamatojumu norādīs iepirkuma procedūras ziņojumā, papildus ietverot pamatojumu tam, ka pasūtītāja izvirzītās atlases prasības ir objektīvas un samērīgas.
Likuma grozījumi paredz arī virkni dažādu citu izmaiņu, piemēram, ja divi pretendenti vienādi atbilst konkursa kritērijiem, tad priekšroka tiks dota uzņēmumam, kas nodarbina vairāk nekā 20 ieslodzīto. Ar grozījumiem arī plānots papildināt nodarbinātības regulējumu ar brīvības atņemšanu notiesātajiem.