Tirgus lete pret olimpisko ideju

Fragments no intervijas:LOK amatpersonas pirms olimpiskajām spēlēm parasti atsakās no prognozēm. Vilnis Baltiņš jau divpadsmit gadu nav LOK prezidents un tagad droši var izteikt savas domas. Ko mēs varam sagaidīt no mūsu atlētiem Rio?Man arī tagad negribas to darīt, bet es teikšu, ka vienmēr ir bijis negaidītības moments. Un visādi jau var būt - gan uz vienu, gan otru pusi. Delegācija mums ir maziņa, tāpēc viss balstās uz vienu, divām vai trijām cerībām. Parasti ir bijis kaut kas, kur to nemaz negaidījām. Es domāju, ka tā būs arī šoreiz. Un vēl jau ir tā, ka uz pašu nelaimi saraujies un uz svešu izstiepies. Mēs jau redzam, kas tagad notiek - konkurenti birst nost viens aiz otra gandrīz vai kā no pārpilnības raga, un tas notiek arī mūsu nišās. Airēšanā vispār ir šausmas! Rumāņi un baltkrievi visi ir diskvalificēti.Dopinga tēma tagad ir karsta. Savulaik kaut ko tādu varēja paredzēt?Pašlaik notiekošais man ir absolūti skaidrs. Es to sen jau prognozēju. Un tagad ir tikai viens tāds posmiņš. Esmu jau padzīvojis cilvēks un saprotu, ka ideāls nav nekas. Ļaunais ar labo vienmēr ir gājis kopā un arī turpmāk ies. Olimpiskā ideoloģija cilvēcei nāk līdzi tāpat kā citas lietas kopš aizvēsturiskiem laikiem. To apliecina daudzas materiālās lietas, ja mēs runājam par sportu kā līdzekli harmonizēt sabiedrību un akcentēt cilvēku atšķirību no citām dzīvajām radībām, lai gan dzīvnieku pasaulē arī ir cīņas, lai uzvarētu. Un tur arī notiek treniņi. Mazi kaķēni un mazi lauvēni - viņi visi sporto, gatavojas lielajai dzīvei. Vecāki, lauvu mātīte, skatās, lai kāds nenodarītu pāri. Ja viņa redz, ka kāds šauj pār strīpu, tad ar ķepu uzšauj pa pakaļu. Senatnē jau ir bijusi vēlme cīnīties, lai būtu labāks, bet ar tendenci - cīnies nenogalinot! Tas nozīmē - cīnies pēc noteikumiem. Par to var pārliecināties Santorīni salā. Tur ir liecības, kas norāda uz metodisku fizisko spēju uztrenēšanu ar dziļu ideoloģiju. Vienā skulptūrā vērsis uzbrūk un atlēts kā akrobāts, atspēries pret ragiem, ar salto lec dzīvniekam pāri. Notiek cīņa ar vērsi, nenogalinot dzīvnieku. Tur nav tā kā Spānijā, kur koridā vēršus nodur. Citā freskā atlēts ar muguru ir apliecies apkārt zobenam. Lai to izdarītu, kādai bija jābūt trenētībai! Bokseri ir redzami ar milzīga izmēra cimdiem. Mērķis bija humāns, lai sports kalpotu sabiedrībai, kā tas ir ierakstīts olimpiskajā hartā. Tagad tas viss pieklibo. Kad atjaunoja olimpisko kustību, tad bija skaidri nošķirts sports no cirkus. Kā ir cirkū - jo briesmīgāk, jo labāk. Sportā cilvēkam pašam sevi vajadzēja attīstīt, nevis savas darbības izmantot naudas pelnīšanai. Diezgan ātri gan tas viss nojuka.Kas notiek pašlaik?Šobrīd ir iestājusies krīze. Ir trīs momenti. Pirmais ir saistīts ar politikas iejaukšanu. Hitlers to izdarīja pirmais. Padomju Savienībā Staļins sākumā olimpiādi noliedza, jo tā bija buržuāzijas izpausme, bet pēcāk saprata, ka tā ir laba iespēja manipulēt ar cilvēkiem un rādīt sava dzīvesveida priekšrocības. Es esmu skatījies tā laika dokumentus. Staļins izdod ukazu nodibināt olimpisko komiteju, lai varētu uzvarēt olimpiskajās spēlēs. Tagad ķīnieši tā rīkojas, bet viens no spilgtākajiem piemēriem bija Vācijas Demokrātiskā Republika. PSRS laikā tas bija piemērs, kā vajag darīt. Redziet, kā valsts ar salīdzinoši nelielu iedzīvotāju skaitu visus uzvar. Es esmu runājis ar vāciešiem un zinu, ko viņi tajā laikā darīja. Ne velti pēc tam veselu baru sasēdināja cietumā. Otrais moments ir komercializācija. Sports kļuvis par šovu. Joprojām, protams, ir olimpiskie ideāli, par kuriem ir jācīnās, bet komercija ir vēl viena nopietna problēma. Trešais moments abu iepriekš minēto faktoru ietekmē ir ķīmija. Lai valstis uzvarētu, izveido laboratorijas, kurās iegulda milzu līdzekļus. Tagad mēs uzzinām, ka vēl specdienesti tajā visā ir iejaukti. Nu šaumas! Bet tas viss ir politizācijas un komercializācijas sekas. Valstīm vajag parādīt savu pārākumu, sportistiem - nopelnīt. Vieni gatavo dopingu, un otri rij. Kamēr pamatos viss netiks atrisināts, ķimizāciju neizdosies uzveikt.Sportu no biznesa gan laikam būs grūti nodalīt…Tas ir tāpēc, ka nav vairs tikai arēnas kā antīkajā pasaulē. Tagad ir televīzija ar miljoniem un pat miljardiem cilvēku auditoriju. Sports ir kā tirgus lete. Pārdevēji gan ir ieinteresēti, lai sports būtu tīrs, jo pēc tam viņiem pārmetīs, ko tad jūs piedāvājat - elki izrādās dopinga rijēji un sporta spēles savukārt sarunātas. Tas viss ir attiecināms arī uz mums. Vai mums ir vajadzīgs Latvijas vārda nesējs pasaulē, ja viņš pēc tam izrādās noziedznieks un nevar kalpot jaunatnei par piemēru? Sarežģītā laikā mēs dzīvojam.Visu interviju ar Vilni Baltiņu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 27.jūlija, numurā!