Tāda ir šī pasākuma jēga, jo decentralizētajā iestāžu demokrātijā Latvijā - ar ministriem bez pilnvarām un premjeriem bez varas - šāda plāna īstenošana nemaz nav iespējama.
Tātad Nacionālās attīstības plāns. Ievads. Pirmais teikums. «Ar drosmīgiem un sāpīgiem lēmumiem esam panākuši stabilitāti pēc trekno gadu izšķērdības tuvu sabrukumam novestajā valstī.» To varētu drukāt Vienotības partijas laikrakstā pirmajā lapā. Klasisks propagandas teksts. Pie varas esošie aizkustinoši slavē sevi, vainu noveļ uz iepriekšējiem. Tikai ņemiet vērā, cienījamo nodokļu maksātāj, ka to nedrukā par sponsoru naudu privātā partijas bukletā, bet par jūsu naudu valsts dokumentā.
Vienlaikus tiek uzturēts ārzemniekiem izdevīgais, bet latviešiem neizdevīgais mīts, ka Latvijas krīzē ir vainīgs «Kalvītis un treknie gadi». Visā pasaulē krīzi izraisīja ASV finanšu burbuļa plīšana, tirgus nobruka pēc Lehman Brothers kraha. Tikai Latvijā pasaules krīzē ir vainīgs latvietis. Pulicera prēmijas laureāts te noteikti atrastu sižetu vēl vienai multenei. Bet šī pasaciņa ļoti patīk zviedru bankām, kas uz latviešu rēķina krīzē nezaudēja neko.
Vai Latvijas Nacionālā attīstības plāna autori to nesaprot, nezina elementāras kopsakarības, domā, ka Latvija ir vientuļa sala? Diemžēl NAP teksts ir sabiedrisko attiecību dokuments, kas uzliek noteiktu skatījumu.
Kad partijas savāc naudu no sponsoriem un iegulda savās kampaņās, tajā saskata politiskās korupcijas briesmas. Tagad paņem valsts naudu un raksta plānu, kura jēga ir publicitāte. To mēdz saukt par administratīvā resursa izmantošanu. Un tā ir tāda pati barošanās no valsts siles kā savējo likšana padomēs un valdēs. Šīs varas partiju PR kampaņas ar nosaukumiem valsts aktivitāšu vārdā, kuras tiek apmaksātas ar nodokļu maksātāju naudu, bet ziņās atainotas kā valsts darbs.