Ķemeru bijusī sanatorijas ēka ir unikāls Latvijas brīvvalsts laika arhitektūras mantojums. Diemžēl neveiksmīgas privatizācijas un investora rīcības rezultātā ēka pašlaik iet bojā, un to ir nepieciešams steidzami glābt.
Jūrmalas pašvaldība pēc iepriekšējā investora maksātnespējas iestāšanās skaidri apliecināja savu gatavību arhitektūras pieminekli iegādāties, lai tam neļautu aiziet bojā.
Mēs bijām gatavi iegādāties sanatoriju, kad notika pirmais mēģinājums to pārdot par piespiedu atsavināšanas cenu. Diemžēl toreiz Finanšu ministrija valsts kredīta saņemšanai Jūrmalai izvirzīja nereālas un neizpildāmas prasības – īpaši absurda bija prasība Jūrmalai pirms sveša īpašuma iegādes to vispirms atbrīvot no uzliktajām hipotēkām, kā arī sniegt juridisku novērtējumu par to, vai administrators vispār ir tiesīgs šo objektu pārdot pilsētai! Tāpēc iegāde tika padarīta neiespējama.
Taču ir iespējami citi – valstiski atbildīgi – risinājumi, uz kuriem norādījusi gan Saeima, gan maksātnespējas administrators, gan premjerministre Laimdota Straujuma, kura beidzot tādus ir pieprasījusi no atbildīgajām valsts institūcijām.
No Ķemeru sanatorijas ilglaicīgas attīstības viedokļa pareizākais ir sanatoriju pārņemt valsts īpašumā vai arī, valstij aktīvi iesaistoties un liekot lietā tās iespējas, atrast patiešām atbildīgu privāto investoru. Valsts iesaiste ir loģiskākais risinājums. Pirmkārt, jau tāpēc, ka valsts iespējas apsaimniekot kompleksu ir nesalīdzināmi lielākas nekā vienai pašvaldībai, otrkārt, valstij ir pienākums rūpēties par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanu, un, treškārt, valstij ir jāuzņemas atbildība par neveiksmīgo privatizāciju un jānovērš tās traģiskās sekas.
Valstij ir daudz lielākas finansiālās iespējas un resursi – tai ir specializētas institūcijas ar lielu pieredzi un iespējām gan investoru piesaistē – kā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, gan nekustamo īpašumu iegādē un apsaimniekošanā – VAS „Valsts nekustamie īpašumi”. Valsts ir tā, kuras rokās ir Eiropas Savienības līdzekļu sadale, un tikai no valsts ir atkarīga šo līdzekļu piesaiste Ķemeru sanatorijas kompleksam.
Tāpat nedrīkst aizmirst, ka Nacionālajā attīstības plānā kurortoloģijas attīstība ir minēta kā viena no prioritātēm, un Latvijā nebūs iespējams runāt par „veiksmes stāstu” kūrortu nozarē, ļaujot iet bojā ievērojamā arhitekta Eižena Laubes radītajam unikālajam objektam.
Diemžēl rodas iespaids, ka valsts iestādes, neskatoties uz Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas doto uzdevumu rast konkrētu risinājumu, joprojām nav ieinteresētas rīkoties izlēmīgi. Tās negrib un nespēj koordinēt savu darbību un kopīgi sagatavot valstiski atbildīgu lēmumu. Būtu patiešām nepiedodami, ja galu galā tiktu nolemts atstāt Ķemeru sanatoriju tikai likteņa vai Jūrmalas domes ziņā.
Jūrmalas dome vēlreiz apstiprina, ka gadījumā, ja neviens cits pretendents šo īpašumu neiegādāsies, tā izskatīs iespējas to iegādāties par adekvātu cenu. Taču dome nedrīkst izmantot nodokļu maksātāju naudu, lai radītu konkurenci un sacenstos ar privātuzņēmējiem, kuri, kā apgalvo SIA „Ominasis Latvia” maksātnespējas administrators, gatavojas piedalīties nākamajā izsolē. Pašvaldība nedrīkst pārsolīt privātuzņēmējus izsolēs, kuru mērķis ir iegūt kreditoriem vēlamo iespējami augstāko cenu.
Jūrmalas pašvaldība ir gatava veicināt un atbalstīt Ķemeru attīstību. Par pašvaldības līdzekļiem jau esam uzbūvējuši Eiropas līmeņa bērnudārzu, esam atvēruši jaunu aptieku, iegādājušies pasta ēku un darām visu, kas pašvaldības spēkos, lai Ķemeru sanatorijas apkārtne kļūtu sakārtotāka. Dome ir gatava arī turpmāk attīstīt Ķemerus, tā radot iespējas nākamajam sanatorijas kompleksa īpašniekam sekmīgi īstenot savas ieceres. Taču par valsts nozīmes pieminekļa – Ķemeru sanatorijas – saglabāšanu un nākotni atbildība ir jāuzņemas valstij.
Jūrmalas pašvaldība cer, ka jau otrdien, 4. martā, Ministru kabineta sēdē valdība skaidri un nepārprotami uzņemsies atbildību, lai beidzot pieliktu punktu „Ķemeru sanatorijas sāgai”, kas diemžēl turpinās nu jau 15 gadus.