"Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā piedalījušies 30% vēlētāju, kas ir ārkārtīgi zems vēlētāju līdzdalības radītājs un skaidrs signāls tam, ka ir jārod saprātīgs risinājums vēlētāju aktivitātes paaugstināšanai," norāda Upenieks.
Viņaprāt, tik zema vēlētāju aktivitāte ir neapgāžams pierādījums tam, ka Latvijā ar ar dubultu sparu jāstrādā, lai jau iespējami drīz ieviestu iespēju vēlēšanās balsot elektroniski, kas būtu ne tikai papildus instruments vēlētāju aktivitātes paaugstināšanai, bet arī noderīgs balsošanas mehānisms tieši tiem vēlētājiem, kuri tādu vai citādu iemeslu dēļ izvēlas neapmeklēt vēlēšanu iecirkņus.
Pēc Upenieka aprēķiniem iespēja vēlēšanās balsot elektroniski vēlētāju aktivitāti paaugstinātu vismaz par 15 – 20%.
"Laika apstākļi, ģimenes plāni vai vienkārši nevēlēšanās doties uz vēlēšanu iecirkni nebūtu noteicošs faktors nebalsot, ja vēlēšanās savu balsi varētu atdot elektroniski, turklāt, es esmu pārliecināts, ka tieši jauniešu vidū e-vēlēšanas būtu ļoti pieprasīts un motivējošs instruments dalībai vēlēšanās," pārliecināts Upenieks.
Upenieks skaidro, ka vairākās pasaules valstīs e-vēlēšanas jau sen nav nekas svešs, un šī sistēma sevi ir pierādījusi kā uzticama un droša. Jau kopš 2005. gada e-balsošanas iespējas vēlēšanās ir mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur Latvija var smelties piemēru gan tam, kā ieviest tādu e-vēlēšanu procesu, kas nerada ne mazākās šaubas par to drošumu, gan veikt visu nepieciešamo, lai šāds vēlēšanu process ne tikai atvieglotu vēlētāju dalību vēlēšanās, bet vienlaikus paaugstinātu arī vēlētāju aktivitāti.
Arī 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Igaunija bija iespējams balsot elektroniski. "Sazinoties ar Igaunijas kolēģiem, saņēmu informāciju, ka trešdaļa no vēlētājiem Igaunija ir izvēlējušies piedalīties vēlēšanās balsojot elektroniski," norāda Upenieks.
Viņš skaidro, ka arī 2013. gada nogalē, kad viņš viesojās Igaunijā, lai novērotu pašvaldību vēlēšanu gaitu un tiktos ar vietējo pašvaldību vēlēšanu procesa koordinatoriem, secinājis, ka e-vēlēšanas ir nozīmīgs instruments kaimiņvalsts vēlētāju aktivitātes veicināšanai.
Jau vēstīts, ka lai pārrunātu to, kā veicināt e-vēlēšanu ieviešanu Latvijā, Upenieks vairākkārt ir ticies gan ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru, gan ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra vadītāju Jāni Boktu, turklāt pēc viņa iniciatīvas šis jautājums aktualizēts arī Saeimā.