"Liepāja un Valmiera ir veiksmes stāsti, bet šīs pilsētas siltināšanas programmu uzsāka pirms 8 gadiem. Tur siltināšanas programmas aizsākās treknajos gados, kad nauda bija gan valstij, gan pašvaldībām, kad iedzīvotājiem bija vairāk naudas un nebija tik piesardzīgas attieksmes pret kredītiem. Tolaik Rīgā nevienai no partijām, kas bija pie varas, tik sīki projekti nelikās interesanti. Neviens ar to nenodarbojās. Mēs sākām siltināšanas programmu 2010. gadā – krīzes trakākajā laikā," avīzei sacīja Rīgas mērs.
Viņš norādīja, ka jautājums par siltināšanas darbiem aktualizējies laikā, kad "cilvēki baidās un nevēlas ņemt kredītus, kad daudzi netic siltināšanas efektivitātei un daudzi, īpaši pensionāri, neredz jēgu veikt tēriņus pasākumam, kas atmaksāsies 15 gadu laikā". "Turklāt lēmums ir jāpieņem nevis īrniekiem, bet gan tikai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem. Lēmumu var pieņemt sapulce, kas pārstāv īpašnieku vairākumu, bet to panākt ir ļoti grūti. Tas ir pietiekami ilgs process," atzina N.Ušakovs.
"Opozīcija piedāvā gada laikā
veikt energoauditu visām Rīgas mājām. Lieliska ideja! Tikai
energoauditu rezultāti ir derīgi trīs, maksimāli – 5 gadus. Pēc 5 gadiem
lielākajai daļai māju energoauditu vajadzēs atkārtot, jo tas būs
novecojis. Tie, kas šādas idejas izvirza, nezina vai apzināti ignorē to,
ka siltināšana ir daudzus gadus ilgs process," kritiski norādīja Rīgas mērs.