Kā zināms, līdzās ES ACTA ir parakstījušas vēl deviņas valstis, bet, lai tas stātos spēkā Eiropas Savienībā, līgums jāratificē visām 27 dalībvalstīm, kā arī EP deputātiem jānobalso par. No ES dalībvalstīm līgumu vēl nav parakstījušas Kipra, Igaunija, Vācija, Nīderlande un Slovākija, kamēr vairākas valstis, ieskaitot Latviju un Poliju, nesteidz ratificēt.
EP līgums ir skatīts vairākās asās debatēs Starptautiskās tirdzniecības komitejā ar Eiropas tirdzniecības komisāru Karelu de Guhtu, semināros kopā ar komisāru, deputātiem, zinātniekiem, juristiem, neatkarīgiem profesionāļiem un NVO. EP mājaslapā iespējams sekot līdzi visām sanāksmēm tiešraidē, kā arī noskatīties atkārtojumā.
Komisijas skaidrojumā ACTA nevēršas pret interneta un sociālo tīklu lietošanas brīvību, failu apmaiņu vai produktu iegādi internetā. Tas nedod interneta pakalpojumu sniedzējiem ne pienākumu, ne tiesības uzraudzīt interneta lietotāju aktivitātes vai nodot informāciju trešajai pusei.
Viena no ES pamatvērtībām un prioritātēm ir cilvēktiesības un brīvības, kas ir arī iekļautas līgumā. Vairāki dokumenta panti uzsver - jebkuras procedūras ir īstenojamas tā, lai «saglabātu tādus pamatprincipus kā vārda brīvība, tiesības uz taisnīgu tiesu un privātums» (27. pants, 2. punkts).
Taču līguma teksts ir vispārīgs, kā rezultātā var rasties atšķirīgas interpretācijas, līdz ar to manī un manos kolēģos EP radot bažas par ACTA potenciālo ietekmi, jo īpaši uz interneta lietošanu.
Komisija gan uzstāj - tas bija vienīgais veids, kā nodrošināt tā atbilstību visu ES valstu likumdošanai, kas, kā zināms, ir viens no līguma priekšnosacījumiem. Diskusijā ar komisāru paudu Latvijas iedzīvotāju bažas par to, ka ACTA liek noprast - interneta sakaru piegādātāji, serveru un mājaslapu uzturētāji varētu būt spiesti ieviest filtrus, kuri ļautu caurlūkot ienākošo datu saturu. Lūdzu arī precizēt terminus «viltošana» un «komerciāls mērogs», kuri nav skaidri definēti un izskaidroti līgumā, kā arī to, kas būs trešās puses, kas lems, kas un pēc kādiem kritērijiem šajā kontekstā tiek uzskatīts par pārkāpumu, cik ļoti tie iespaidos interneta satura īpašnieku un lietotājus. Diemžēl pārliecinošus precizējumus tā arī nesaņēmu.
Lai gan ES juristu vērtējumā ACTA atbilst ES likumiem, neatkarīgu juristu ekspertīzē tika paustas bažas par vairāku ar krimināltiesisko atbildību saistītu ACTA punktu atbilstību ES likumdošanai. Tādēļ es personīgi atbalstītu Eiropas Komisijas 4. aprīlī pieņemto lēmumu iesniegt līgumu neatkarīgai izvērtēšanai ES tiesā.
Tikpat satraucošs jautājums ir, vai ilgtermiņā ES nebūs spiesta pielāgot savu likumdošanu par intelektuālo īpašumu (IP) atbilstoši citu ACTA ratificējušo valstu, piemēram, ASV, likumiem, kas nosaka daudz stingrākas normas, pat kriminālu sodāmību par IP tiesību pārkāpumiem. Konkrētas garantijas nesaņēmām.
Debatēs ar komisāru de Guhtu uzsvēru, ka Komisija nav pienācīgi veikusi savu darbu. Kaut gan EK komisāri, kas atbild par sadarbību ar dalībvalstu valdībām, ES iestādēm un komunikāciju ar sabiedrību, plašāka informācija par ACTA eiropiešus sasniedza tikai pēc tā parakstīšanas. Atbilstoši ierastajai kārtībai un likumdošanai līguma teksti un pirmie uzmetumi jau 2010. gadā bija pieejami publiskai apspriedei EK mājaslapā, ko zinātāji, savas jomas speciālisti, izmantoja, taču plašākai sabiedrībai nebija informācijas par šādu iespēju vai pat par paša līguma tapšanu.
Saprotams, nepieciešamība vienoti cīnīties pret pārkāpumiem un pirātismu ir liela. No 2005. līdz 2010. gadam uz ES robežām aizturēto viltoto preču kopskaits pieauga par 300%. 2007. gadā Latvijā tika atklātas īpašumtiesības pārkāpjošas preces 2,1 miljona latu vērtībā, 2010. gadā to apjoms bija mērāms jau 7,3 miljonos latu (kas, iespējams, trīskāršotos, ja būtu atklāti visi viltojumu gadījumi). Parīzes konsultāciju birojs TERA Consultants ir aprēķinājis, ka 2008. gadā ES oriģinālpreču viltojumu rezultātā esam zaudējuši 185 000 darba vietu mūzikas, filmu, TV un datorprogrammu industrijās vien ar finansiāliem zaudējumiem 10 miljardu eiro.
ACTA ir pirmais starptautiskais nolīgums, kas intelektuālā īpašuma tiesību turētājiem sniegtu aizstāvību un iespēju atgūt zaudēto. Viens no ACTA aizstāvju argumentiem ir, ka ACTA aptvertu 50% no pasaules tirdzniecības, kas nenoliedzami ir labāk nekā nekas. Te gan jāuzsver, ka ACTA atsakās parakstīt melnā tirgus lielvalstis Ķīna, kas 2010. gadā bija avots 85% no visiem atklātajiem, ES ievestajiem viltojumiem, un Krievija.
Bija ļoti viegli paredzami protesti, kas pašlaik apvij ACTA. Ja Komisija un arī mūsu Ekonomikas ministrija būtu laikus uzņēmušās plašu un skaidru komunikāciju ar sabiedrību par ACTA, tā nepieciešamību un terminu nozīmi, mēs būtu varējuši izvairīties no ļoti daudzu mītu izplatīšanas un, iespējams, pat no parakstīšanas.
Par to, ka šāda veida līgums ir vajadzīgs, esmu jau rakstījusi, par tā vajadzību liecina jau uzskaitītie zaudējumi, kas bez līguma tikai augs, ņemot vērā inovāciju un pētniecības augošo īpatsvaru ES attīstības programmās. Taču konkrētā ACTA veidošanas procesā ir pieļautas ļoti būtiskas kļūdas. Pirmkārt, komunikācijā ar sabiedrību. Otrkārt, vienā dokumentā apvienojot preces, patentus, rūpniecības produktus un interneta lietošanu, kas ir pārāk specifiska un sarežģīta joma. Tādēļ mana pozīcija pret ACTA līgumu, ievērojot būtiskos trūkumus, ir ļoti rezervēta - proti, domāju, ka tam mana atbalsta nebūs. Diskusijas EP turpinās.