Vaidere: Prioritātes padarīt pieejamāku informāciju par ES fondiem un mazināt birokrātiju

vietā starp jaunajām dalībvalstīm valsts budžetā saņemto ES fondu atmaksu no Eiropas Komisijas (EK) ziņā. Tomēr lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju šodien atzīst, ka ir vāji informēti par ES fondu līdzekļu sadali un izmantošanu. Īpaši satraucoši ir pētījuma rezultāti, kuri parāda iedzīvotāju kritisko attieksmi pret konkrētiem ES fondu izmantošanas aspektiem. Tostarp vairākums aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka daļa ES fondu naudas tikusi izšķiesta bezjēdzīgos projektos, un arī pauž bažas par "savējo būšanu" un korupciju finansējuma piešķiršanā. Šie negatīvie aspekti kā vieni no riskiem tika norādīti arī 2012. gada EK vēstulē Latvijas institūcijām. Tajā tika vērsta uzmanība uz riskiem, kas saistīti ar līdzšinējo ieguldījumu lietderību un to, ka nereti līdzekļi tiek piešķirti, ņemot vērā īstermiņa, aritmētiskus, ar budžetu saistītus apsvērumus, nevis ilgtermiņa ieguvumus. Pagājušā gada nogalē EK kopā ar Finanšu ministrijas un ES fondu institūciju pārstāvjiem iepazinās ar pārskatu par paveikto ES fondu apgūšanā 2011. un 2012. gadā. Nenoliedzami ES fondu ieguldījumi spēlē nozīmīgu lomu Latvijas sociāli ekonomiskās situācijas uzlabošanā, tomēr birokrātiskais slogs, ar ko jāsaskaras tiem, kuri vēlas realizēt projektus ar ES fondu atbalstu, vēl joprojām ir ievērojams. Jāatzīmē, ka arī informācija par pieejamajiem fondiem un to izmantošanas iespējām bieži vien netiek pasniegta saprotamā, viegli uztveramā valodā. Domāju, ka šie divi aspekti ir pamatā iedzīvotāju skepsei par ES fondiem un to efektivitāti Latvijas tautsaimniecībā, kaut gan tieši Eiropas naudas apguve ir bijusi un vēl joprojām ir ievērojams stimuls Latvijas ekonomikas attīstībai. Vērojot paveikto ES fondu vadības un kontroles sistēmas stiprināšanā, ceru, ka šo pasākumu rezultātus drīz varēs sajust ne tikai ES fondu apguvēji, bet arī vērotāji "no malas". Jāatceras, ka tieši ES fondi pēdējos gados virknē pašvaldību ir palīdzējuši sakārtot infrastruktūru - ūdenssaimniecību, ielas, autoceļus. Taču vajadzību ir daudz, un Eiropas atbalsts arī turpmāk Latvijai būs izšķiroši svarīgs, lai tuvinātos ES vidējam dzīves līmenim. Priecē, ka, atbildot uz jautājumu, kurām jomām pēdējo sešu gadu laikā, viņuprāt, piešķirts lielākais ES fondu finansējums, aptaujātie kā vienu no šādām jomām min uzņēmējdarbību un inovācijas. Tas liecina, ka nepieciešamība atbalstīt uzņēmējdarbību un inovāciju attīstību, kas radītu jaunas darba vietas un ekonomisko pacēlumu, kļūst saprotamāka un pieņemamāka arī „vidējam” iedzīvotājam.Uzskatu, ka DNB Latvijas barometra pētījums labi parāda virzienu, kurā jāiegulda darbs gan mums - Eiropas Parlamenta deputātiem, gan Latvijas valdībai, gan plašsaziņas līdzekļiem, skaidrojot ieguvumus no labi realizētiem, ES fondu līdzfinansētiem projektiem, kā arī vienkāršotā, visiem pieejamā veidā sniedzot informāciju par aktuālajiem projektu piedāvājumiem. Tiesa, diemžēl nākamajā ES fondu apgūšanas perioda budžetā nav izdevies panākt lielāku tiešmaksājumu apmēru mūsu lauksaimniekiem - 80% no ES vidējiem tiešmaksājumiem paredzēts sasniegt tikai līdz 2020.gadam, nevis jau no 2014.gada, kas kropļo konkurenci ES ietvaros.