Kā ziņots, reklāmas materiāli PBK netiks izvietoti visā pašvaldību vēlēšanu aģitācijas periodā, kas sāksies 2.februārī.
Partijas "Par dzimto valodu" līderis Vladimirs Lindermans aģentūrai LETA sacīja, ka šāda PBK nostāja "kaut kādā mērā varētu nodrošināt priekšrocības" tiem politiskajiem spēkiem, kas patlaban ir pie varas, jo viņi biežāk tiek atspoguļoti ziņās, piemēram, Rīgā tas varētu attiekties uz politisko apvienību "Saskaņas centrs" (SC).
Tomēr nevarot viennozīmīgi teikt, ka šāds lēmums ietekmēs citu partiju reitingus, uzsvēra Lindermans, piebilstot, ka pagaidām ir grūti komentēt, vai tas ietekmēs partijas "Par dzimto valodu" popularitāti.
Savukārt partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" valdes līdzpriekšsēdētāja un Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka uzskata, ka šis lēmums dos plašākas iespējas visām partijām, ja PBK organizēs bezmaksas politiskos raidījumus, kur visiem politiskajiem spēkiem būs iespēja uzstāties. Šādi bezmaksas raidījumi, tostarp debates, būtu jāorganizē visiem televīzijas kanāliem.
Ždanoka norādīja, ka ir pret politiskajām reklāmām elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, turklāt tās ir aizliegtas vairākās valstīs. Cits jautājums ir par to, vai PBK neparādīsies slēptā reklāma.
Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka apmaksāta reklāma nav vienīgais veids, kā "dot priekšroku" vienam politiskajam spēkam un tādējādi ietekmēt iedzīvotāju viedokli. Tas var notikt arī ziņu raidījumos, kā tas novērojams, piemēram, Krievijas kanālos. Var pieļaut, ka priekšrocību sniegšana ziņu raidījumos nenotiek bez maksas, pieļāva politiķis.
Dombrovskis atzina, ka PBK kā privāta televīzija attiecībā uz reklāmas neraidīšanu ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kādus grib. Tajā pašā laikā privāta uzņēmuma lēmums, kas nav orientēts uz peļņas gūšanu, liekas "drusku dīvains", piebilda Dombrovskis.
Savukārt partijas "Vienotība" līdere Solvita Āboltiņa norādīja, ka kontekstā ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām jārunā arī par to, ka dažkārt administratīvie resursi tiek izmantoti kāda konkrēta politiskā spēka reklamēšanai. Piemēram, Rīgā Jaungada sagaidīšanas pasākumā bija paredzēts pārraidīt sabiedrībai Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzrunu, bet tika pārraidīta tikai Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) uzruna, kas, pēc Āboltiņas domām, nebija nejaušība.
Jau vēstīts, ka PBK līdzšinējā redakcionālā politika, kas bijusi labvēlīga SC, biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātajiem ekspertiem liek apšaubīt ar atteikšanos no politiskās reklāmas deklarētos cēlos nolūkus, joprojām saglabāsies slēptas reklāmas riski, un skaidrs, ka reklāmai PBK paredzētā nauda tāpat nepaliks neiztērēta.
"Izšķirties par lēmumu atteikties no politiskās reklāmas PBK nebija vienkārši. Taču vēlamies atbalstīt sasniegtās progresīvās pārmaiņas politiskās un mediju vides mijiedarbības procesā. Uzskatām, ka šāda neordināra rīcība veicinās norobežošanos no mediju politizēšanas procesa, kā arī stiprinās PBK redakcionālo neatkarību. Ceram, ka reklāmas kampaņu trūkums tiks kompensēts ar kandidātu tiešajām sarunām ar vēlētājiem, kas ir pasaulē populārs, bet Latvijas politiskajā procesā salīdzinoši maz izmantots aģitācijas veids," norādīja mediju holdinga "Baltijas Mediju alianse" (BMA) valdes priekšsēdētājs Oļegs Solodovs.
Kā ziņots, 1.janvārī ir stājies spēkā jaunais Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kas nosaka aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. Likums paredz, ka 30 dienas pirms vēlēšanām politiskās reklāmas televīzijā būs aizliegtas.