„Visi, kuri kaut ko domā un analizē, sen jau to ir sapratuši. Apskatieties kartē, kur atrodas Baltijas valstis, kur atrodas Latvija un kas ir mūsu kaimiņu valstis. Tad ir daudz vieglāk izšķirties, vai gribam būt Eiropas valsts, vai mētāties kā laiviņa citā jūrā un pavisam ātri nogrimt. Ja mēs gribam būt Eiropas valsts un atzīstam sevi par eiropiešiem, tad, skaidrs, ka mums ir arī eiro. Tas ir pārāk vienkārši, lai par to vēl gari runātu. Un tie, kas aģitē pret eiro, stāstot, cik ļoti viņi mīl Latviju, vai nu neko nesaprot vai vienkārši strādā pret savu valsti. Ar visu savu mīlestību pret latu – es uzskatu, ka tur nevar būt divu domu – Latvijai ir jāpievienojas eirozonai.
Tagad arī daudz laika tērējam, lai strīdētos, vai pasē vajag ierakstīt „latvietis” vai nevajag. Vai tad skleroze jau ir tik liela, ka bez šī ieraksta mēs aizmirstu savu tautību? Ne jau tā ir cīņa par nacionālo identitāti, ka tu ar šādu ierakstu atgādini, ka esi latvietis. Iesim grūtāko ceļu un mēģināsim visus Latvijas pilsoņus padarīt par nacionāli domājošiem. Tas būtu tas virsuzdevums!
Šodien šaubīties par to, vai mēs paliekam pie lata vai pārejam uz eiro, tas ir vienkārši traģiski. Tas nozīmē nedomāt par nākotni un nesaprast, ka dzīvojam 21.gadsimtā. Neliekuļojiet tie, kas sevi sauc par patriotiski domājošiem un saka , ka ir pret eiro, jo mīl Latviju. Padomājiet arī, kāpēc tā otra puse, kas Latviju nemīl, tāpat ir pret eiro. Mums neviens mūsu nacionālo identitāti neatņem, ja daļu savu ekonomisko interešu mēs kārtojam Briselē.”
P.Vasks uzskata, ka eiro nav tikai ekonomikas jautājums. Tā ir mūsu politiskā izšķiršanās, kuru mēs jau apliecinājām, kad iestājāmies ES un NATO. Arī tad vadījāmies no Latvijas ģeopolitiskajām interesēm. Arī no attiecībām ar lielo Austrumu kaimiņu. „Ja tur cilvēki joprojām uzskata, ka viņu vislielākais ienaidnieks ir ASV, tad seko Baltijas valstis un Gruzija, tas raisa lielas bažas. Ļoti daudzi Krievijā tagad uzskata sevi par kristiešiem. Kur tad ir tā tuvākā mīlestība? Kāpēc turpinās naida kurināšana? Apstājieties, mīļie draugi!
Visiem būtu rūpīgāk jāskatās, kas notiek pasaulē, kā tā mainās. Mēs visi zinām stāstu par Bābeles torni. Ja kaut ko kopā būvē un viens otru nesaprot, tad tā ir katastrofa. Tāpēc dzīvosim katrs savā zemē, kopsim savu zemi, un mīlēsim kaimiņus. Jo tas ir pēc dieva likuma – mīlēt savu tuvāko. Un pie reizes nepārprotami aizstāvēsim savas vērtības – tās ir kaut kas vairāk par to, kāda naudas zīme mums ir kabatā, vai kas ierakstīts pasē.”