Kā skaidroja vēstnieks, ja tiks pieņemts lēmums par šādu bāzu izveidi kādā no Baltijas valstīm, tas nozīmētu nākamo soli bruņošanās sacensībā.
Galvenā bīstamība slēpjoties aspektā, ka šādas bāzes nekontrolētu Latvijas valsts, bet gan cilvēki, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā un vadās pēc saviem ģeopolitiskajiem apsvērumiem. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji kļūtu savā ziņā par ķīlniekiem. Vešņakovs piebilda, ka negribētu būt Latvijas iedzīvotāju vietā.
Krievijas vēstnieks pieminēja neseno Vācijas kancleres Angelas Merkelas vizīti Latvijā, norādot, ka viņas teiktajā drīzāk saklausījis noraidījumu pamudinājumiem veidot Baltijas valstīs NATO militārās bāzes.
Pēc tikšanās ar Latvijas Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (Vienotība) Merkele sacīja, ka Baltijas reģionā ir jāizveido tāda infrastruktūras sistēma, lai saistībā ar Krievijas aktivitātēm varētu nekavējoties reaģēt.
Tāpat Merkele pauda izpratni, ka Latvijas un arī pārējā Baltijas reģiona iedzīvotāji ir nobažījušies par drošības situāciju saistībā ar Krievijas aktivitātēm Ukrainā. "Mums jārada visi priekšnoteikumi, lai tajā gadījumā, ja Latvijai būs nepieciešams NATO partneru atbalsts, varētu ātri reaģēt," teica Merkele.
Vācijas politiķe uzsvēra, ka NATO līguma 5.pants par sabiedroto palīdzību gadījumā, ja tiek apdraudēta viena no dalībvalstīm, nav tikai vārdi, bet sekos reāla rīcība. Tāpēc pašreiz būtu jāpastiprina manevri, lai nepieciešamības gadījumā sabiedroto spēki būtu gatavi reaģēt. "5.pants nav teorētiska vienošanās. Tā ir vienošanās, kas vajadzības gadījumā ir jāīsteno, mums ir jāgatavojas uz to," uzsvēra Vācijas kanclere.
Arī Valsts prezidentam Andrim Bērziņam Vācijas kanclere apliecinājusi, ka NATO līguma 5.pants joprojām ir spēkā un Vācija palīdzēs Latvijai vairākās jomās, tostarp militārās infrastruktūras izveidē.
Savukārt uz aģentūras LETA jautājumu, vai kanclere apliecinājusi tiešu Vācijas militāro klātbūtni Baltijas valstīs, prezidents norādīja, ka tas ir komplekss jautājums, kas vēl tiks apspriests NATO samita laikā.
"Vācija darīs visu iespējamo, lai aizsargātu Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas robežas," sacīja prezidents.