Kā atzīmēja vēstnieks, fonu šīm attiecībām bez šaubām rada arī šī brīža vispārējās Rietumu valstu un Krievijas attiecības, sankciju politika un citi jautājumi. Tomēr tas, ka mēs esam tiešie kaimiņi, abas valstis virza uz nepieciešamību veikt dialogu, teica Riekstiņš.
Latviju interesējošo jautājumu ir daudz, viņš atzina, piebilstot, ka viņa prioritāte sākotnēji būs jautājumi, par kuriem panākta vienošanās šonedēļ notikušajā Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas sēdē. Tajā, viņaprāt, pieņemti vairāki pozitīvi lēmumi.
Tāpat esot vienošanās līdz gada beigām sasaukt tā dēvēto Humanitāro darba grupu un skatīties uz vēstures pētīšanas jautājumiem, skaidroja vēstnieks.
Ir jāsaprot, ka abu valstu attiecību vēsture ir ļoti sarežģīta un tā ir labi jāizprot, viņš sacīja. "Raugoties nākotnē, labi jāsaprot, kas ir bijis labs un kas ne tik veiksmīgs mūsu attiecībās," atzīmēja Riekstiņš.
Vēstnieks komentēja arī septembrī gaidāmās Baltkrievijas-Krievijas militārās mācības, uzsverot, ka Latvija neapšaubāmi akceptē to, ka jebkurai valstij ir tiesības vingrināt savas aizsardzības spējas, tai pat laikā ir jānodrošina pietiekama caurspīdība.
Tāpat vēstnieks uzsvēra, ka nākotnē nevarēs izvairīties arī no tematiem par Krievijas veikto Krimas aneksiju. Esot redzams, ka Krievija mēģina pārliecināt rietumu sabiedrību, ka "tas ir izdarīts un vairs nav ko atgriezties pie šī jautājuma", tomēr rietumu sabiedrība to tā nevar pieņemt.
Viņš arī norādīja, ka Krievija ir ļoti nopietns spēlētājs pasaulē, mūsu lielākais kaimiņš, kā arī Latvijas ārējos tirdzniecības sakaros atrodas pirmajā pieciniekā. Vēstnieks atzīmēja, ka pērn Krievijas preču eksports uz Latviju bija apmēram viens miljards eiro, bet Latvija uz kaimiņvalsti eksportēja preces apmēram 700 miljonu eiro vērtībā. Tāpat Krievijas tūristi ir otra lielākā tūristu grupa Latvijā, sacīja Riekstiņš.
Riekstiņš gan piebilda, ka pirms kļūšanas par pilntiesīgu vēstnieku viņam vēl jāiesniedz akreditācijas raksti Krievijas Ārlietu ministrijai un šīs valsts prezidentam.