PSRS pusē karojošais Afganistānas kara veterāns un pašreizējais pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Gunārs Rusiņš nesen kopā ar dažiem Saeimas kolēģiem viesojās pie Afganistānā dienošajiem Latvijas kontingenta karavīriem, kuri atrodas starptautisko drošības atbalsta spēku operācijā.
Jau 2001.gadā Rusiņš publiski atzina, ka karu Afganistānā uzvarēt nav iespējams, un pie šīm domām paliek arī šodien. Viņš nenoliedz, ka koalīcijas spēkiem daudzas lietas izdevies sasniegt, taču galamērķis - miers un labklājība Afganistānā - neesot panākts, jo, neskatoties uz starptautiskās sabiedrības ieguldītajiem miljardiem dolāru, ļoti daudzi šajā valstī dzīvo nabadzībā.
Pagaidām nav zināms, cik daudz koalīcijas spēku karavīri nākamgad paliks Afganistānā, taču Rusiņš cer, ka to skaits būs pietiekami prāvs, lai turpinātu uzturēt mieru, jo Afganistānas nacionālā armija, visticamāk, nespēs parūpēties par valsts drošību. "Mani māc šaubas, vai situācija mainīsies uz labo pusi, kad būs jāstrādā pašiem. Daudzi vietējās armijas aprindās ir kūtri un skubināmi lietu sakārtošanai. Es domāju, ka notiks šķelšanās armijas iekšienē un tā rezultātā daļa karavīru būs talibu atbalstītāji," domā veterāns.
Mieru šajā zemē var panākt, tikai ļaujot tās tautai mierīgi pastāvēt un veicot citus pasākumus, piemēram, ieviešot stingrāku robežkontroli, likvidējot analfabētismu, attīstot lauksaimniecību un derīgo izrakteņu ieguvi, domā politiķis. "Galvenais Afganistānas iedzīvotājiem ir iedot makšķeri, nevis tos barot ar zivīm, jo pretējā gadījumā tie nekad nepieradīs pie darba un savas valsts sakārtošanas," sprieda Rusiņš.
Nevienam nav noslēpums, ka talibu budžetu veido ienākumi no narkotiskās vielas saturošu augu audzēšanas, tāpēc nepieciešams ieviest stingrāku robežkontroli, lai nebūtu ieroču piegādes, kaujinieku brīvas kustības un narkotiku kontrabandas, atzīmējis deputāts. Vaicāts, vai Afganistānas iedzīvotājiem ir vēlēšanās tikt galā pašiem ar sevi, Rusiņš atbildē nopūtās: "Es to neredzēju." Lai situācija mainītos kardināli, būs nepieciešami vairāki gadu desmiti. To, ka nebūs viegli, Rusiņš ilustrē ar vienkāršu piemēru - koalīcijas spēku bāzē, kurā deputāti viesojušies, ir nodarbināti apmēram 5000 vietējo iedzīvotāju. "Tagad viņiem ir labi, taču, kad koalīcijas karavīri aizbrauks, ko šie cilvēki tālāk darīs?" retoriski norāda politiķis.
Rusiņa teiktajam piekrita vēl kāds uzrunāts Afganistānas kara veterāns, kurš savu vārdu nevēlējās atklāt. Viņš uzskata, ka NATO jau sen vajadzēja Afganistānu pamest. Atgādinot par domstarpībām starp ciltīm, veterāns norādīja, ka Afganistānā nebūs miera, kamēr šīs zemes iedzīvotāji paši savā starpā nebūs vienojušies par savu valsti. Tajā pašā laikā, lai stāvoklis "nebūtu pašplūsmā", starptautiskajai sabiedrībai ir nepieciešams Afganistānai turpināt sniegt humāno un civilo atbalstu. Vadoties no informācijas, ka Osamu bin Ladenu un viņa līdzgaitniekus slēpj Afganistānā valdošā paramilitārā islāmistu organizācija "Taliban", ASV vadītie koalīcijas spēki 2001.gada nogalē sāka vērienīgu militāro operāciju Afganistānā. Tās mērķis bija aizkavēt terora aktu tālāku attīstību, neitralizēt Afganistānas teritorijā esošos teroristus, kā arī gāzt teroristiem simpatizējošo "Taliban" režīmu.
Lai sniegtu atbalstu Afganistānas Pārejas valdībai, veicinot drošību un stabilitāti valstī, 2002.gada februārī ANO mandāta ietvaros Afganistānas teritorijā tika izvērsti Starptautiskie drošības atbalsta spēki.
2003.gada februārī Starptautisko drošības atbalsta spēku vadību uzņēmās Nīderlande un Vācija, piedāvājot arī Latvijai apsvērt iespēju iekļaut savus karavīrus spēku sastāvā. Latvijas Republikas Saeima šādam priekšlikumam piekrita, un 2003.gada februāra beigās uz Afganistānu devās Nacionālo bruņoto spēku mediķu vienība 8 karavīru sastāvā. Šobrīd Afganistānā dien apmēram 150 Latvijas karavīri. No 2003.gada augusta starptautiskās operācijas vadību ir pārņēmusi NATO.
Afgāņu spēki 18.jūnijā oficiāli pārņēmuši no NATO atbildību pār drošības situāciju visā valstī, noslēdzot kontroles nodošanas procesu, kas tika sākts jau 2011.gadā. Pagaidām nav zināms, cik tieši koalīcijas, tostarp Latvijas, spēku Afganistānā paliks pēc 2014.gada. Nesen NATO aizsardzības ministri apstiprināja vadlīnijas jaunajai operācijai Afganistānā, kas sāksies 2015.gadā un ko dēvēs par "Resolute Support".