"Krīze ekonomikā ir pārvarēta, un mums ir jāpalīdz cilvēkiem. Šogad valdībai būs jālemj par jautājumiem pēc būtības, un izšķiršanās būs par konceptuālajiem risinājumiem ar apziņu, kādas sekas tas atstāj, piemēram, uz nevienlīdzības mazināšanu," trešdien sarunā ar žurnālistiem sacīja ministre.
Labklājības ministre cer, ka visas ministrijas šogad strādās, nevis cīnoties par jautājumiem, šauri lūkojoties savas iestādes kompetencē, bet apzinoties mērķus, uz kuriem tiecas visa valsts. Pēc Viņķeles domām, tas ir viss, kas ir vērsts uz sociālo drošību un rada drošību arī sabiedrībā, tostarp, labklājības palielinājums, nabadzības riskam pakļauto personu skaita samazinājums un atbalsts ģimenēm ar bērniem.
Labklājības ministrija (LM) šogad sev izdalījusi piecas prioritātes - sociālās drošības sistēmas attīstība atbilstoši pēckrīzes periodam, uz iekļaujošu izaugsmi vērsta nodarbinātības politika, atbalsts ģimenēm ar bērniem, atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti un virzība uz aprūpi ārpus institūcijām.
Pēc LM valsts sekretāres Ievas Jaunzemes vārdiem, LM jau gatavojas sarunām ar sociālajiem partneriem un darba devējiem par iespējamu minimālās algas palielināšanu. Ministrija sarosījusies, jo arodbiedrības LM esot darījušas zināmu, ka, viņuprāt, darba devēji neatdod darbiniekiem pietiekamu daļu nopelnītā. "Mēs gatavojamies, lai saprastu, cik tad būtu godīga darba samaksa un vai tiešām darbinieki objektīvi nesaņem par maz un viņu darba produktivitāte ir augstāka," sacīja Jaunzeme. LM esot arī savs piedāvājums, cik lielai jābūt minimālajai algai, tomēr to ministrija vēl neatklāj.
Vēl šogad LM iecerējusi palīdzēt sabiedriskajā sektorā strādājošajiem cilvēkiem, kuri saņem niecīgu atalgojumu un ir pakļauti nabadzības riskam. Pēc LM datiem, aptuveni 4,5% no publiskajā sektorā strādājošajiem cilvēkiem nesaņem atalgojumu lielāku par 200 latiem.
"Normālai lietu kārtībai ir jābūt tādai, ka cilvēks ar savu darbu var nopelnīt pienācīgu iztiku sev un savai ģimenei," šodien sacīja labklājības ministre. Ja šogad algu pielikumu izjutīs skolotāji, policisti un valsts sociālās aprūpes centru darbinieki, tad LM iecerējusi turpināt iesākto kursu, parūpējoties arī par citiem cilvēkiem, kuri saņem atalgojumu no valsts vai pašvaldībām, piemēram, veselības aprūpē nodarbinātajiem un valsts ierēdniecībā strādājošajiem.
Labklājības ministre minēja arī zemo sociālo darbinieku atalgojumu un uzsvēra, ka lielākais šo darbinieku skaits ir pašvaldību iestādēs un tā ir pašvaldību funkcija lemt par viņu atalgojumu. "Ja sociālā darbinieka ienākumi bieži vien neatšķiras no viņa klienta ienākumiem, tad tā situācija ir nenormāla," izteicās ministre.
Esošo atbalsta pasākumu sistēmu ģimenēm ar bērniem LM iecerējusi pilnveidot ar jaunām iniciatīvām attiecībā uz pabalstiem un pieskatīšanas pasākumiem. Visus plānus LM pārstāves neatklāja, tomēr sacīja, ka vispirms ministrija centīsies legalizēt pašreizējos bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzējus, piemēram, aukļu servisus. Tādējādi vecāki, kuru bērniem pēc pusotra gada vecuma nebūs atradusies vieta pašvaldības bērnudārzā, no šī gada 1.septembra saņems mērķa maksājumu - 100 latu mēnesī - un varēs to izmantot sava izvēlētā pieskatīšanas pakalpojuma nodrošināšanai - auklēm, privātajiem bērnudārziem u.c.
Kā īpašu prioritāti šim gadam LM ir definējusi atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. LM uzskata, ka patlaban pabalsti šiem cilvēkiem nav pietiekami un cer tos palielināt. LM arī plāno diskutēt ar Veselības ministriju (VM), lai cilvēkam ar prognozējamu invaliditāti tiktu piešķirti rehabilitācijas un veselības uzlabošanas pasākumi ātrāk nekā pus gadu pirms prognozētās invaliditātes iestāšanās, kā tas ir patlaban.
Viens no īpaši svarīgiem LM uzdevumiem, kā sacīja Jaunzeme, ir palīdzēt katram cilvēkam atrast darbu. LM plāno noteikt stingrāku pienākumu bezdarbniekam pieņemt darbu, kas viņam tiek piedāvāts. Šogad iecerēts arī īstenot reģionālās mobilitātes programmu "Darbs Latvijā", tāpat uzsākts pasākums "Jauniešu darbnīcas" un turpināsies citi jau aizsāktie nodarbinātības pasākumi.
Ministrija šogad paredzējusi veltīt daudz lielāku uzmanību arī sociālā darba attīstībai, kā arī pilnveidot sociālās palīdzības sistēmu, pārejot no pasīviem atbalsta pasākumiem uz aktīviem pasākumiem, lai cilvēks pēc iespējas īsāku laiku atrastos atbalsta saņēmēja statusā. Tāpat plānots pastiprināt sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroli. Ministrija jau apzinājusi aptuveni 60 no kopā 800 pakalpojumu sniedzējiem, kurus drīzumā sagaida pārbaudes.