Viņš uzsvēra, ka valodai ir simboliska jēga, taču sakot, ka amatpersonām vajadzētu komunicēt divās valodās, tiek atzīts, ka tās ir gandrīz vienlīdz svarīgas, sacīja Baltiņš.
"Mēs zinām, kā balsojām referendumā," Baltiņš atgādināja 2012.gadā referendumā noraidīto priekšlikumu atzīt krievu valodu kā otru valsts valodu. VVC eksperti uzskata, ka ar aicinājumu amatpersonām sniegt intervijas arī krieviski notiek piekāpšanās.
Pēc Baltiņa teiktā, patlaban gandrīz 90% cittautiešu "kaut ko prot latviešu valodā".
Viņš arī uzskata, ka nebūtu laba doma veidot īpašu televīzijas kanālu krievu valodā. Tas neveicinātu integrāciju, bet gan savā ziņā segregāciju, un nozīmētu integrāciju bez integrācijas uz valsts valodas bāzes.
Kā ziņots, Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupa novembra beigās publiskoja ziņojumu, kurā pauda, ka vien atsevišķi politikas veidotāji izvēlas runāt tikai latviešu valodā, neraugoties uz viņus intervējošā medija un tā auditorijā lietoto valodu. Ekspertu ieskatā divvirzienu komunikācija ar mazākumtautībām ir būtisks nacionālās drošības faktors, tikai šāda pieeja pakāpeniski veido savstarpēju uzticēšanos. "Labu piemēru rāda tie politikas veidotāji un ierēdņi, kuri ar krievvalodīgajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā," norādīts ziņojumā.
Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka, ņemot vērā mazākumtautību informācijas vajadzības un krievvalodīgās auditorijas īpatnības, valstij ir jāatbalsta sabiedriskajos medijos integrētas audiovizuālas krievvalodīgas platformas attīstīšana. Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupa arī iesaka izvērtēt iespējas sadarboties ar Latvijā jau reģistrētiem privātiem elektroniskajiem un drukātajiem krievu valodā strādājošiem medijiem.
Ekspertu ieskatā krievvalodīgajiem elektroniskajiem medijiem arī būtu jāpiedalās latviešu valodas pozīciju stiprināšanā, balstoties uz tādām pieejām kā bilingvisms un tālmācība. Savukārt topošajam Mediju atbalsta fondam jāveicina neatkarīgu Latvijas krievvalodīgo mediju iniciatīvas, kuras vērstas uz tāda lokāli specifiska satura veidošanu, kas reflektē ikdienas pieredzi, izgaismo sadzīviskas problēmas un izceļ interesantus cilvēkstāstus.
Grupas ziņojumā rodams mudinājums atbalstīt tādas mediju iniciatīvas, kas sabiedrībā nostiprina kritiskās domāšanas prasmi, īpaši attiecībā uz tematiem, kurus Krievijas publiskās diplomātijas veidotāji regulāri aktualizē Latvijā. Sevišķi svarīgi ekspertu skatījumā nodrošināt pienācīga satura maksimālu pieejamību Latgalē - Latvijas mediju telpā visvājāk integrētajā teritorijā.