Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Zakulis: Baumas vairs neizraisītu lielu naudas summu aizplūšanu no kredītiestādes

Līdzīgs baumu vilnis tam, kāds 2011.gada nogalē skāra Swedbank, vairs neizraisītu lielu naudas summu aizplūšanu no kredītiestādes, uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Intervijā Latvijas Radio viņš trešdienas rītā skaidroja, ka pretī šādam baumu vilnim tagad stātos plaša valsts iestāžu komunikācija. Pēc Swedbank gadījuma ir izstrādāts krīzes komunikācijas plāns, valsts iestādes atbilstoši to kompetencei monitorē dažādas baumas.

Pēc Zakuļa teiktā, vairākkārt uzraugi jau pērn ir reaģējuši uz baumām, piemēram, saistībā ar kādas bankas filiāļu aizvēršanu.

Pēc Latvijas Krājbankas bankrota stingrāk tiek uzraudzītas arī bankas. Krietni vairāk atbildības tiekot prasīts no banku valdes locekļiem, lai ar vienas personas parakstu vairs nevarētu uzņemties lielas saistības, skaidroja Zakulis.

Daudz vairāk nekā iepriekš FKTK izmantojot starptautisko sadarbību, lai pētītu, kā sokas banku akcionāriem ārvalstīs.

Kā ziņots, banku sektora peļņa šogad tiek prognozēta nedaudz augstāka nekā pērn. Pēc trijiem zaudējumus nesošiem gadiem 2012.gadā banku sektors kopumā darbojās ar 122,3 miljonu latu peļņu. Pagājušajā gadā 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, kuru tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos ir 94,1%, kopumā nopelnīja 196,3 miljonus latu, liecina FKTK apkopotā informācija.

Pērn banku pelnītspēju pozitīvi ietekmēja gan komisijas naudu ienākumu pieaugums un samērā augstā kredītu un noguldījumu procentu likmju starpība, gan arī kredītportfeļa apmēra un kvalitātes stabilizēšanās. Stabilizējoties kredītportfeļa kvalitātei un bremzējoties tā apmēra kritumam, pērn turpināja mazināties izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem. Tīrie procentu ienākumi pērn auguši par 2%, tīrie komisijas naudu ienākumi - par 19%. Joprojām būtiskākais banku uzdevumu postenis - izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem - saruka par 13%.

Kopumā banku sektora darbību pērn Zakulis novērtējis ar vārdiem "stabilitāte ar pozitīvu izaugsmi".

Kopš 2008.gada ievērojami audzis kapitāla pietiekamības rādītājs, un patlaban tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz minimālo kapitāla pietiekamības prasību. Kapitāla pietiekamības rādītājs pērn gada beigās bija 17,6%, minimālā prasība ir 8%. "Tas ir stabilitātes rādītājs," iepriekš žurnālistiem sacīja Zakulis, vērtējot augsto kapitāla pietiekamības rādītāju.

Pagājušajā gadā kapitālu palielinājušas 12 bankas kopumā par 124 miljoniem latu.

Augsti saglabājas banku likviditātes rādītāji. Pērn decembra beigās likviditātes rādītājs bija 59,8%, minimālā prasība ir 30%.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē