Viena no lietām, par kurām autoram joprojām ir kauns, ir lielīgā izrunāšanās vidusskolas gados, ka "man tā fizika dzīvē nebūs nepieciešama", jo nolemts taču studēt kādu no humanitārajām zinātnēm. Rezultātā pilnvērtīga socioloģijas vai ekonomikas tekstu uztvere nepietiekamu eksakto zinātņu zināšanu dēļ nereti ir apgrūtināta. Varat ielūkoties jebkurā ārzemju, piemēram, filozofijas žurnālā, lai konstatētu, ka mūsdienās zinātnes viena otra papildina, un ļoti jāšaubās, vai filozofs var strādāt ar visnotaļ interesanto mākslīgā intelekta tēmu, ja viņam eksaktās zinātnes ir "tumša bilde". Jūs jau varat nolemt studēt kaut ko saistītu ar cilvēku vadīšanu, pētīt to, kā cilvēks pieņem lēmumus, tomēr ļoti iespējams, ka vēlāk kādā jaukā brīdī jums tieši ļoti noderētu zināšanas bioķīmijā, ģenētikā utt. Īsi sakot, par laimi vai nelaimi, mūsdienās noteikts priekšstatu apjoms eksaktajās un dabas zinātnēs ir nepieciešams arī tad, ja jums ne prātā nenāk strādāt IT vai farmācijas nozarē.
Otrs aspekts ir tikpat pragmatisks. Labi, cilvēks var lietot mobilo tālruni vai bankas karti, nezinot, "kā tas darbojas". Savukārt, ja mēs pieņemam lēmumus, kas saistīti ar mūsu fizisko un garīgo veselību, balstoties uz kaut kur sagrābstītiem "britu zinātnieki atklājuši..." vai, vēl trakāk, dažādu "pasaules noslēpumiem" veltītu žurnālīšu padomiem, tad sekas var būt bēdīgas - sākot ar bezjēdzīgi izšķiestu naudu un laiku un beidzot ar veselības sabojāšanu. Nepietiekamas zināšanas par apkārtējo fizisko pasauli vai nu rada nepamatotu optimismu, vai, tieši otrādi, apokaliptiskas noskaņas. Abas situācijas veicina personīgās atbildības mazināšanos attiecībā ar apkārtējo vidi plašā nozīmē, jo - vai nu "gan jau izgudros kaut kādas tehnoloģijas", vai arī "tāpat viss iet uz galu, attiecīgi...". Citiem vārdiem sakot, jautājums par eksakto un dabas zinātņu izglītību nav fokusējams tikai uz darba tirgu. Tas ir jautājums par to, cik elastīgi savā domāšanā un racionāli savā uzvedībā būs Latvijā dzīvojošie cilvēki. Līdz ar to šī tēma nav definējama kā vienas nozares un to uzraugošās ministrijas atbildība. Šis ir Saeimas vēlēšanu gads, līdz ar to jau tuvāko mēnešu laikā redzēsim, vai partijas to saprot un vai tās, ja neskaita parastos saukļus, spēj piedāvāt reālus risinājumus.