Par Saeimas plenārsēdi pagājušajā ceturtdienā, protams, var teikt, ka nesakarīguma plūdiem startu deva finanšu ministrs, liekot parlamentam priekšā apburošu loģiku: 2015. gada budžeta projekts ir pirmais viņam kā ministram, Straujumai kā premjerei, Mūrniecei kā Saeimas spīkerei, Šadurskim kā budžeta komisijas vadītājam - attiecīgi ņemiet par labu, kā nu ir, tā ir. Tomēr Reira neveiklo izrunāšanos opozīcija pārspēja ar uzviju.
Nerunāsim par to, ka dažiem deputātiem, piemēram, Zariņam, ir kaut kādas problēmas dzīvē - tikai tā var izskaidrot, ka dažu minūšu uzrunā cilvēks pamanās pieminēt "demokrātijas piesmiešanu", "demokrātijas pornogrāfiju", "vienas nakts precinieku" utt. Tomēr Zariņš, lai arī pašpārliecināts, vismaz daudzos gadījumos nerunā blēņas. Līdzīgi ar citu "saskaņieti", Pimenovu. Viņa teiktajam var nepiekrist, tomēr Pimenovs paliek noteiktā, visā pasaulē zināmā ekonomiskās domāšanas modelī (sauksim to par kreiso), nevis mētājas ar frāzēm.
Parunāsim par klaju populismu, kura paušanā jaunajā Saeimas sasaukumā, šķiet, Latvijas Reģionu apvienības frakcija ir nolēmusi stingri turēt līderpozīcijas. Rau, politiskā spēka līderis, bijušais baņķieris un, cik noprotams, joprojām sevi par ekonomistu uzskatošais Bondars brīnās, kāpēc valdība budžeta projektu (pirms tas iesniegts Saeimā) nosūtījusi Eiropas Komisijai (EK). Tas nekas, ka Komisijai budžetu, ja vēlaties eiroskeptisku formulējumu, atrāda visas eirokluba valstis, jo tāds ir nosacīti jaunais regulējums. Un, pēc Bondara domām, acīmredzot pareizāk būtu, ja Saeima vispirms pieņemtu budžetu, kuru EK pēc tam izbrāķētu. "Izcila" iespēja sākt 2015. gadu ar mazāku finansējumu (jo tad, piemēram, janvāris tiek finansēts 2014. gada janvāra apmērā - bez 2015. gada budžetā paredzētās papildu naudas). Cits "reģionāļu" deputāts, Viļums, kaismīgi norāda, ka arī pēc paaugstināšanas neapliekamais minimums Latvijā vienalga būs zemāks nekā Somijā. Un nekas, ka Latvijas un Somijas ekonomika, teiksim tā, nedaudz atšķiras. Kā finansēt prasīto minimumu 500 eiro apmērā - kāda Viļumam par to daļa?
Pirms cilvēks nav kāpis tribīnē vai stājies TV kameru priekšā, it kā gluži jauks līdzpilsonis. Bet, tāpat kā tu zini, ka vētra nolauzīs zarus, tu arī apzinies, ka ar it kā adekvāto politiķi neizbēgami notiks kaut kas slikts, ja viņš uzrunās plašāku publiku.