Otrkārt, tāpēc, ka ikviens gads ir raibs - kas vienam svarīgs, citam - otršķirīgs. To labi redz, apkopojot informāciju, kādas t. s. jubilejas atzīmēsim 2013. gadā. Vieniem tie būs 50 gadi kopš ASV prezidenta Džona Kenedija noslepkavošanas, citiem - 50 gadi kopš datorpeles parādīšanās vai Fellīni filmas 81/2 tapšanas utt. u. tml. Līdz ar to var droši teikt, ka arī 2013. gada nogalē versijas par to, ar ko šis gads bijis nozīmīgs, būs ļoti atšķirīgas.
Ja nu tomēr mēģinām ieskicēt notikumus, kuriem iespējama relatīvi plaša ietekme, Eiropā tās būtu vispārējās vēlēšanas Vācijā septembrī - ne tik daudz tāpēc, ka kardināli varētu mainīties Berlīnes attieksme pret eirozonas problēmām, cik tāpēc, ka daudzi šai zonai būtiski lēmumi ir, drošs paliek drošs, «iesaldēti» līdz šīm vēlēšanām. Kaut kādus jokus var izstrādāt vēlētāji Itālijā, tomēr kopējo ainu tas nemainīs. Jāpiemin Horvātijas kļūšana par ES dalībvalsti. Jāņem arī vērā, ka šogad ES prezidējošās valstis būs nelielās Īrija un Lietuva, kurām netrūkst iekšējo ekonomisko problēmu. Kā svarīgu notikumu var atzīmēt prezidenta vēlēšanas Irānā jūnijā - skaidrs, ka kopējais šī ietekmīgā spēlētāja kurss nemainīsies, tomēr, ņemot vērā, cik daudz atkarīgs (naftas cenas utt.) no Irānas vadītāju adekvātuma, tā nav tikai seno persu mantinieku iekšējā lieta. Savukārt 2012. gada degošais jautājums - vai Rietumiem izdosies pārvarēt ekonomiskās krīzes posmu - būs atkarīgs no atbildētāja interpretācijas (glāze ir līdz pusei pilna vai tukša). Eksperti atsauksies uz dažādiem rādītājiem - vieni saskatīs zaļos asnus, citi - neizbrienamus dubļus. Zināmā mērā vienīgā intriga būs pakāpe, kādā lēnāki izaugsmes tempi Ķīnā, Brazīlijā, Indijā utt. ietekmēs Rietumu eksportētājus. Tālejošas sekas būs arī deķa staipīšanai starp valstu politiskajām un finanšu elitēm jautājumā par sazarotāku un stingrāku regulējumu finanšu tirgos. Finanšu sektors centīsies pierādīt, ka tas pasliktinās naudas asinsriti ekonomikā, savukārt politiķi dusmīgi atgādinās galvassāpes, ko sektors jau paguvis sagādāt. Taisnība, kā parasti, ir pa vidu, bet, ņemot vērā mūsdienu ekonomikas finansializācijas pakāpi (atvainojos par briesmīgo apzīmējumu), šī tēma skar ne tikai Volstrītā vai Sitijā strādājošos.
Latvijas gadījumā, protams, kā svarīgs notikums vispirms «uzprasās» gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, tomēr būtiskāk liekas: a) kā beigsies stīvēšanās ap Eiropas Savienības budžeta ietvaru, b) cik veiksmīgi vairākas mūsu ekonomikas nozares pārdzīvos posmu, kad «vecais» plānošanas periods ir beidzies, bet skaidrības par nākamajām Eiropas «naudām» vēl nav. Savukārt lauzīt galvu par to, vai kāds no lokālajiem politiskajiem spēlētājiem pazudīs, vai radīsies kāds jauns, ir, atvainojiet, velta laika tērēšana. Savās politiskajās simpātijās joprojām vadīsimies pēc mazākā ļaunuma principa, savukārt patiešām kārtis sajaucoši (vai nu ar radikālisma, vai populisma līmeni) jauni spēki nav samanāmi.
Žēl, ka dažādos apskatos par 2013. gadā sagaidāmo tik maz vērības tiek veltīts iespējamiem jaunumiem zinātnē un tehnoloģijās - tie mūsu dzīvi ietekmē daudz jūtamāk nekā pierastās «runājošās galvas» politikā. Regulāri sekojot t. s. specializētajiem izdevumiem, rodas sajūta, ka pasaulē netrūkst interesantu un vērtīgu risinājumu enerģētikā, medicīnā utt., tikai jautājums, vai to parādīšanos nebremzēs privāto investoru kopējā piesardzība un valstu budžetu saspringtais stāvoklis. Un, protams, saglabāsies pretruna starp patērētāju kāri pēc jaunām tehnoloģijām, kas uzlabotu viņu dzīves komfortu, un bailēm par privātuma samazināšanos, pārvēršanos par «robotu» utt. Savukārt daudz izgaršotā tēma par 2013. gadā sagaidāmo cīņu starp IT tehnoloģiju milžiem (Google, Facebook, Microsoft u. c.) zināmā mērā ir jautājums par atšķirībām starp globālajiem līderiem ātrās ēdināšanas nozarē - kāda atšķirība, kurš atņem naudu un cenšas ietekmēt tavus ikdienas paradumus... Toties interesanta un nozīmīga būs vēl viena deķa vilkšana starptautiskā mērogā - patentu un autortiesību jomā. Turklāt līdz šim plūkšanās vairāk skāra izklaides industrijas saturu, bet nu frontes līnija būs tādas dinamiskas nozares kā 3D druka u. c.
Atgriežoties pie iesākumā pieminētajām prognozēšanas grūtībām, jāmin trešais aspekts - objektīvi nav iespējams paredzēt ļoti būtisku mūsu dzīves sastāvdaļu, kas nes prieku, iedvesmu utt. Proti, gaumes ir ļoti dažādas, tomēr, domāju, ikvienam svarīgs elements dzīvē ir kāda skaista dziesma, izrāde, grāmata u. c. Un te nu kaut ko prognozēt ir neiespējami - skaidrs tikai, ka šis radošais miglājs mums gatavo patīkamus pārsteigumus, kas savukārt palīdzēs pārdzīvot arī samērā drošās nejaucības.