Lasot Kronhauzu, var gan pasmieties (glamūrīgo vārdu lietošana nevietā - piemēram, uzraksts pie tirgus būdiņas «Ekskluzīva jēra gaļa»), gan pašausmināties (cietumnieku un bandītu leksikas parādīšanās oficiālos, piemēram, Ārlietu ministrijas, paziņojumos).
Lai kā arī būtu, rodas vēlēšanās uzdot retorisku jautājumu: kurš tad īsti pazemo, noniecina krievu valodu? Vai pašiem krievu valodas aizstāvjiem sirdsapziņa ir pilnīgi tīra? Krievu valoda tiek samocīta pašā Krievijā, kur nav nedz uzpūtīgu latviešu, nedz tās lietošanas ierobežojumu. Atļaušos pat apgalvot, ka Latvijā krievu valoda ir labākā stāvoklī - nemāku spriest par interneta vidi, bet vismaz vietējos krievu valodā strādājošajos medijos nav tādas lingvistiskas putras kā Maskavas medijos (daudz piemēru minētajā grāmatā). Protams, tieši to pašu var atgādināt daļai latviešu valodas aizstāvju par latviešu valodu, tomēr godājamiem līdzpilsoņiem, kuri krievu valodu uzskata par savu dzimto valodu, jāteic: izturieties paši ar lielāku cieņu pret šo vērtību!
Ja ņem vērā, cik lielu apjomu izcilu daiļdarbu, zinātniskās literatūras, tulkojumu, periodikas rada krievu valodas telpa (tam ir objektīvi iemesli - kaut vai nesalīdzināmi lielāks lietotāju, tātad potenciālo pircēju skaits), var tikai pabrīnīties, kādus, atvainojiet, mēslus tirgo grāmatnīcas un preses tirdzniecības vietas. Savukārt ap vērtīgiem izdevumiem spieto gan krievi, gan latvieši, kuri krievu valodu aktīvi izmanto un uzskata par pašsaprotamu vērtību savu zināšanu papildināšanai. Un kur ir pētījumi par krievu kopienas vēsturi, kultūru Latvijā? Daudz paveicis nelaiķis Jurijs Abizovs, kaut ko dara vecticībnieku kopiena, bet tas arī faktiski viss (ja neskaita dažus... latviešu pētniekus).
Tātad, ja mīlat savu dzimto valodu un vēlaties ar to dalīties, mazāk lietojiet to kā politisku instrumentu, vairāk kā neapšaubāmu vērtību.
omiite
Krieviete
līdaka