Piemēram, pārspriedumos par to, kādai vajadzētu būt nākamajai valdībai un tās vadītājam, tiek doti mājieni par nākamgad gaidāmajām problēmām (airBaltic liktenis, elektroenerģijas cenas utt.), tomēr tālāk par risināmo uzdevumu nosaukšanu nevienam, šķiet, nav lustes pavirzīties. Mazliet vulgarizējot - tā būs jauna valdība, lai tad tā arī peras. Lai gan loģiskāk būtu tā: nepauzēt šo problēmu risinājumu apspriešanā, jo varbūt, risinājumus izdzirdot, kāds (t. sk. kāda partija) nemaz tā nerausies pēc krēsliem valdībā. Nav prātīgi šobrīd ļauties neapšaubāmi uzjautrinošajam premjera amata kandidātu skaistuma konkursam, valdību uztamborēt un tad pēc dažiem mēnešiem konstatēt, ka koalīcijā ir atšķirīgi viedokļi par kādas iepriekš paredzamas ķezas risinājumiem.
Vismazāk te ko pārmest demisionējušās valdības ministriem, kuri šonedēļ pamatīgi ieilgušā sēdē cīnījās ar iesākto darbu pabeigšanu. Runa ir par ministru kolēģiem partijās. Aizvakar MK sēdē tika izskatīts projekts Latvijai ārkārtīgi svarīgam dokumentam - Partnerības līgumam Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam. Runa faktiski ir par to, ko mēs Eiropai solām tuvākajos gados izdarīt, ko Eiropa gatava finansiāli atbalstīt. Vai politiskajās aprindās ir dzirdētas kādas jēdzīgas diskusijas par šo līguma projektu (ja neskaita ZZS aicinājumu to atlikt)? Nav. Lai gan tas ietekmēs valsti neatkarīgi no tā, kāds ķermenis apsēdīsies premjera krēslā un kā beigsies tirgošanās par amatiem. Tur (līgumā) nekā jauna nav? Var piekrist - lielākoties tas ir apmērā milzonīgs uzskaitījums tam, kā Latvijā pietrūkst un kas mums būtu nepieciešams. Tomēr tas, ka kādas problēmas nemainās, nemazina to nozīmi. Piemēram, būtu ļoti interesanti dzirdēt kādas mūsu viedo Vecrīgas tautsaimnieku versijas, ko darīsim, ja dokumentā tiek prognozēts, ka ražošanas koncentrēšanās un efektivitātes kāpuma rezultātā lauksaimniecībā pazudīs apmēram 80 000 darba vietu. Vai lielie politiskie kombinatori, piemēram, skaita līdzi, cik daudzas ES regulas mēs pārkāpjam un kas mums par to draud?
Lai kāds būtu nākamā premjera uzvārds, mani neinteresē, tieši cikos kurš viņam zvanīja un tieši kā apjautājās par tuvākās nākotnes nodomiem - mani interesē, vai šis cilvēks ir iepazinies ar valstij nepieciešamo darbu sarakstu un ko viņš par to domā. Tas pats attiecas uz partijām. Tas nav arguments, ka, sak', mēs jau te tik uz nepilnu gadu nākam darboties. Arī šādā laika nogrieznī var sastrādāt muļķības vai vienkārši pazaudēt laiku. Neizdarītais 2014. gadā apdraudēs 2020. gadam izvirzītos mērķus.