Opozīcijas deputāti aktīvi norādīs, ka aiz «skaitļiem» pazuduši «reālie cilvēki», koalīcijas pārstāvji to tikpat dedzīgi apstrīdēs. Savukārt, ja šo dokumentu uztveram kā atskaiti sabiedrībai kopumā, proti, cilvēkiem, kuri to izmanto, nevis politiskiem mērķiem, bet lai saprastu, kas Latvijā notiek, noderīgas būtu dažas izmaiņas. Jāuzsver, ka tās attiektos uz ziņojuma rakstisko daļu - pašsaprotami, ka mutisko paplašināt nevar, jo tik ilga runa no tribīnes būtu nelietderīga.
Piemēram, nebūtu jāvairās no paskaidrojumiem, ko tas vai cits rādītājs reāli nozīmē. Tas, protams, rada subjektīvas interpretācijas iespēju, tomēr tikpat skaidrs, ka skaitļi vien var radīt maldīgu priekšstatu. Piemēram, ja pilsonis izlasa, ka 68,3% no pērn pārbaudītajiem pārtikas uzņēmumiem ir konstatētas «neatbilstības», viņam rodas zināmas bažas par ikdienā lietojamā uztura kvalitāti. Lai gan ļoti iespējams, ka «neatbilstībām» ar produkta nekaitīgumu nav nekāda sakara. Ja izmantojam konkrēto piemēru, cilvēku interesē pārtikas kvalitāte, nevis sausa atskaite par kādas valsts iestādes aktivitātēm.
Būtu noderīgi arī izklāstīt, kāds ir tās vai citas darbības, ieguldījuma reālais rezultāts. Piemēram, valdības locekļu ārvalstu braucienu un ārzemju uzņēmēju vizīšu Latvijā uzskaitījums ir laba lieta, tomēr neatbildēts paliek jautājums, ko tas ir devis ekonomisko sakaru starp Latviju un konkrēto valsti attīstīšanā. Cits piemērs. Ir jau labi, ka Latvija spējusi apgūt ES finansējumu 100% no plānošanas perioda mērķa apmērā sadaļā, kas veltīta darba vides risku novērtējumam (novērtējums veikts 100 000 darba vietās), tomēr gribētos saprast, kas pēc minētā novērtējuma mainīsies. Vēl piemērs. Pērn nodarbinātības veicināšanai tērēti 32 miljoni latu, savukārt bezdarbnieku kopskaits samazinājies par 28 tūkstošiem. Varbūt attiecīgās institūcijas ar aptauju starpniecību var noskaidrot kaut aptuveni, cik no šī bezdarba samazinājuma ir minēto 32 miljonu, cik - citu faktoru rezultāts? Ja samazinājums 50% un vairāk apmērā ir 32 miljonu rezultāts, tad jāsecina, ka problēmu risinām lēti un varam NVA uzslavēt. Ja bijušie bezdarbnieki vairumā saka, ka darbu atraduši, izmantojot citus kanālus, tad... Par bezdarbu runājot - laika rāmis (2012.- 2013. gads) ļauj ziņojuma autoriem izvairīties no atbildes, ko darīs ar ilgstošajiem (gads un vairāk) bezdarbniekiem, kuru īpatsvars ir ārkārtīgi augsts, 44%, lai gan tieši tā ir ļoti nopietna problēma. Nav pareizs zemteksts - tā kā runa ir par ilgstošajiem, to mēs tā divu gadu griezumā pateikt...
Ja valdības atskaites tiek uztvertas kā instruments partiju ķīviņos, tad uzlabojumi maz ticami - kāda jēga, atvainojiet. Ja tās domātas sabiedrībai, papildinājumi ir nepieciešami.