"Šis jautājums jau nav izvirzīts pirms dažām dienām, kā to ar savu ideju mēģina pasniegt ZZS. Tas pēc Nacionālās apvienības ierosinājuma tika apspriests arī koalīcijas padomē jau pirms diviem mēnešiem," aģentūrai BNS sacīja Zatlers.
Viņš uzskata, ka vispirms ir jāsagaida atzinumi no Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas un Satversmes tiesas, jo ir nepieciešami skaidri juridiski argumenti.
"Satversme nav emocijas, bet valsts pamatlikums. Tādēļ ir jāsagaida Konstitucionālo tiesību komisijas atzinums un Satversmes tiesas atzinums, kas, es domāju, sekos šogad. Nevajag steigties. Ja šie juridiskie argumenti būs gana pamatoti, mēs varam atgriezties pie jautājuma, ko lemt Saeimai par Satversmes negrozāmajiem pantiem," sacīja Zatlers.
Viņš gan precīzi neatbildēja, vai tas nozīmē, ka nebūtu jāatbalsta ZZS pašreiz ierosinātie Satversmes grozījumi.
"Būsim korekti, ZZS politiski nozaga šo ideju. Nacionālā apvienība bija daudz pragmatiskāka un saprata, ka ir nepieciešams šis juridiskais arguments," norādīja ZRP līderis.
Zatlers cer, ka prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija savu atzinumu par atsevišķu Satversmes pantu negrozāmību sniegs tuvākā mēneša līdz divu mēnešu laikā.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien nolēma Zaļo un zemnieku savienības rosinātās izmaiņas Satversmē, kas paredz nostiprināt valsts valodas jautājumu, nodot izvērtēšanai Saeimas komisijās.
Par to nobalsoja 78 deputāti, pret bija četri, bet trīs tautas kalpi atturējās.
Satversmes izmaiņas skatīs visās komisijās, par galveno nosakot Saeimas Juridisko komisiju.
ZZS rosinājusi grozījumus Satversmes 73.pantā, nosakot: "Tautas nobalsošanai nevar nodot Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus."
Pašlaik 73.pants skan: "Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumu par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un sākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm."
Tautas nobalsošanai virzītais jautājums par grozījumiem Satversmē, kas paredz par valsts valodu noteikt arī krievu valodu, sabiedrībā ir izraisījis plašas diskusijas arī par to, vai tautas nobalsošana ir pieļaujama, ja tajā virzītais jautājums, iespējams, apdraud Latvijas valsts pamatus un valstiskuma ideju, pavēstīja ZZS.
Pašlaik spēkā esošajos tiesību aktos nav skaidri un nepārprotami nostiprināta tādu jautājumu virzības tautas nobalsošanai neiespējamība kā valsts neatkarība, demokrātisms, parlamentārisms, valsts karogs, republikas pārvaldes forma un teritorijas nedalāmība. ZZS sagatavotais grozījums paredz minēto nepilnību novērst.