Zivrūpniecības nozares pārstāvji vietējo strādnieku neieinteresētībā vaino pabalstu sistēmu, kas mudina labāk izvēlēties pārtikt no pabalstiem, nevis strādāt par minimālo algu. Arodbiedrība uzskata, ka vainojama nodokļu politika, kas liedz strādājošiem samaksāt cilvēka cienīgu algu.
Zivju pārstrādes uzņēmuma Gamma A izpilddirektors Ivars Pūciņš izrāda ražošanas cehus. Vairākas darba vietas ir tukšas, jo viesstrādnieki no Bulgārijas devušies Ziemassvētku brīvdienās. Uzņēmumā kopumā strādā 600 darbinieki, darba devējs ar savu autobusu atved līdz rūpnīcai, visiem ir bezmaksas pusdienas, bet darbs nav no vieglajiem. Ar rokām tiek šķirotas zivis, tad vērtas uz iesmiem. Kad nokūpinātas, ar rokām rūpīgi tiek kārtotas bundžās. Sāli un eļļu šprotēm pielej automāts, arī aizvākošana notiek mehāniski, bet gatavo skārdeņu ielikšana kastēs atkal ir roku darbs. Uzņēmuma izpilddirektors atzīst, ka labprātāk izvēlas viesstrādniekus, kuri ir atbraukuši un gatavi strādāt, kamēr vietējie pāris dienas pastrādā, bet jau trešajā ir piedzērušies vai vienkārši uz darbu neatnāk. Viesstrādnieku piesaistīšana ļāvusi pērn par desmit miljoniem bundžu kāpināt ražošanas apjomus.
Precīzas statistikas par viesstrādnieku skaitu Latvijā nav, jo Eiropas Savienības pilsoņiem darba atļaujas nav nepieciešamas, skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze. Turklāt uz viņiem neattiecas arī prasība maksāt vismaz vidējo algu. Maira Roze atzīst, ka pēdējā laikā palielinās pieprasījums pēc viesstrādniekiem.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers atgādina, ka arodbiedrība jau laikus brīdinājusi valdību, ka var izveidoties situācija, kad vietējiem nav darba, bet tiek ievesti viesstrādnieki. Arodbiedrība uzskata, ka risinājums būtu samazināt darbaspēka nodokļus, lai uzņēmēji var samaksāt vietējiem darbiniekiem cilvēka cienīgu algu. Ekonomiste Raita Karnīte norāda, ka ar viesstrādnieku palīdzību ir vienkāršāk atgūties pēc ekonomiskās krīzes un šādu praksi izmanto daudzas valstis. Taču Latvijai vajadzētu koriģēt imigrācijas un darba spēka politiku.
Speciālisti prognozē, ka lēto darba spēku vajadzēs piesaistīt ne tikai zivrūpniecības nozarei. Bet vietējiem iedzīvotājiem viņi iesaka celt kvalifikāciju un apgūt arodu, lai varētu kļūt par ievesto strādnieku darbu vadītājiem.
Kādēļ tieši zivrūpniecības nozarē nepieciešami viesstrādnieki, cik nopietna problēma tā ir un kādi varētu būt risinājumi, lai tomēr šos darbus izvēlētos vietējie iedzīvotāji, par to intervija ar Zivsaimniecības asociācijas vadītāju Ināriju Voitu.
Zivrūpnieki Latvijā nevar atrast darbiniekus, ieved bulgāru viesstrādniekus
Kamēr Latvijā katrs desmitais nevar atrast darbu, zivju pārstrādes uzņēmumi ieved viesstrādniekus no Bulgārijas un Rumānijas. Galvenais iemesls, kādēļ vietējie nevēlas strādāt zivju pārstrādē, ir zemais atalgojums un grūtais, nogurdinošais darbs, ziņo Latvijas radio.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.