Darbojaties jomā, kas ir pretrunīgi vērtēta, – no vienas puses, saprotam, ka jābūt videi draudzīgiem, uz to mudina arī Eiropas Savienības prioritātes, bet, no otras puses, negribam par to dārgāk maksāt. Kā no šīs dilemmas izsprukt?
Tur nav dilemmas. Ja ir problēmas, tajā skaitā ar OIK, tās ir pašu sarūpētas. Laikā, kad tika ielikti pamati OIK, tas bija kādā 1996., 1997. gadā, mēs, zinātnieki, sadarbojāmies ar lielu Nīderlandes energouzņēmumu, kam piederēja ļoti daudzi vēja parki. Viņiem bija ideja, ka derētu arī Latvijā izveidot kādus pāris koģenerācijas pilotprojektus, izmantojot biomasu. Viņi iepazina, kā veidojas mūsu atbalsta sistēma, un teica: neceriet uz to, nevienu biznesa plānu nedrīkst taisīt, domājot par to, ka būs šis labvēlīgais tarifs. Un tiešām beigu beigās OIK stāsts pārvērtās par murgu.
Bet paskatieties, kā ir attīstījušās tehnoloģijas. Agrāk mēs domājām, ka vienīgā zaļā enerģija ir biomasa. Nekas tamlīdzīgs! Man jāatzīst, ka arī es esmu nomainījusi savu viedokli par saules enerģiju. Jo faktiski saules enerģija ir par brīvu, tikai jautājums, kāda ir efektivitāte tām tehnoloģijām, ko lieto.
Un cik tās izmaksā.
Jā. Paskatieties, kas noticis ar saules paneļu cenām, – pat pāris gadu laikā tās ārkārtīgi ievērojami samazinājušās. Es zinu, piemēram, ka Salaspilī tika īstenots projekts ar saules paneļu un saules kolektoru izmantošanu – saules paneļiem nauda palika pāri, jo pusgadā starp budžeta plānošanu un realizāciju izmaksas bija kritušās par 30%. Bet vai sabiedrība gatava saules enerģijas izmantošanai? Nē...
Jo nav īsti izdevīgi uz mājas jumta salikt saules paneļus, pieslēgt kopējam tīklam, lai pārdotu elektroenerģiju, piemēram, dienas laikā, kad tā rodas no gaismas, bet kad paši neizmantojam.
Kāpēc jāražo lieka? Uzstādiet paneļus tik daudz, cik enerģijas varat notērēt, arī kad neesat mājās. Piemēram, ja man ir siltuma sūknis, es ieregulēju automātiku tā, ka tad, kad saule spīd, no tās radītā enerģija darbina siltumsūkni. Kad atnākšu no darba, man māja būs silta. Otrs variants – ieregulēt, lai veļasmašīna vai trauku mazgājamā mašīna ieslēdzas, kad ir saules enerģija. To sauc par elastīgu enerģijas lietotāju, un tā ir nākotne.
Tagad Eiropā ļoti bieži tiek lietots termins, kas angliski saucas prosumer – no vārdiem production (ražošana) un consumers (patērētājs). Tas nozīmē to pieeju, kad patērētājs vienlaikus ir arī ražotājs, un, ja saražots kas lieks, es varu to atdot savam kaimiņam, no viņa pretī saņemot kaut ko man nepieciešamu. Barters.
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 28. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Tālis Bļūmentāls
Nejēga
>:-)