Par spīti tam, Eiropas Savienība (ES) piektdien vienojās par jaunām ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, arī tās oficiāli nav apstiprinātas. ES diplomāti sola, ka tas tiks izdarīts pirmdien. Neoficiāli runā, ka tiks noteiktas stingrākas sankcijas pret Krievijas finanšu pakalpojumiem. Ietekmi izjutīšot naftas rūpniecība un militārā bruņojuma ražotnes. Tāpat tiks paplašināts tā sauktais melnais saraksts, iekļaujot tajā vēl 20 Kremlim pietuvinātas personas.
Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrija jau izplatījusi paziņojumu, ka, tiklīdz ES jaunās sankcijas tik oficiāli apstiprinātas, Krievija gatavos tām atbildes sankcijas. Šo atbilžu virpulī politiskajā vidē ar atvieglojumu tika uztverts NATO samitā apstiprinātais ātrās reaģēšanas plāns, kas paredz iespēju ļoti īsā laikā izvērst īpaši augstas gatavības spēkus. Alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens norādīja, ka pastāvīga NATO spēku klātbūtne tiks organizēta NATO austrumu dalībvalstu teritorijā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) Dienai uzsvēra, ka NATO lēmumam ir aizsardzības, nevis uzbrukuma raksturs. "Krievija jau vismaz piecus sešus gadus dara visu, lai modernizētu savus bruņotos spēkus. Mums labu laiku ir bijis pamats bažīties par to, kas notiek pie mūsu robežām," teica ministrs.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds NATO lēmumu dēvē par "mēģinājumu padarīt mazāku draudu līmeni". Ja nekas netiktu darīts, Krievija šādu teju vienaldzīgu attieksmi varētu tulkot pat kā aicinājumu. «Negribētu neko dramatizēt. Tas, ka NATO spēj savākties, arī ir labs signāls. Ja tā nekādi nereaģētu, varētu teikt, ka NATO kā tāda darbojas ļoti neefektīvi,» saka A. Sprūds un piebilst, ka Krievija šajā situācijā varētu gribēt patestēt: «Protams, tā to nedarīs, sūtot pāri robežai tankus. To var darīt citādi, piemēram, atbalstot konkrētas nevalstiskās organizācijas.»
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 8.septembra, avīzē Diena!