Tu savā YouTube kanālā Titava laboratorija organizē Rīgas domes vēlēšanu sarakstu lokomotīvju dueļus, ar zinātāja aci seko līdzi partiju kampaņām un reitingiem. Šobrīd, divus mēnešus līdz vēlēšanām, tev jau ir skaidra bilde, ar ko šis viss beigsies un vai tam būs tālejošākas politiskās konsekvences?
Mana vīzija ir tāda, ka visdrīzāk Rīgā uzvarēs Ainārs Šlesers [Latvija pirmajā vietā/LPP], bet viņš neiegūs mēra amatu, jo nespēs izveidot koalīciju, viņam nepietiks balsu. Līdzīgi kā tas ir bijis Saeimā, kad Saskaņa iegūst pirmo vietu Saeimas vēlēšanās, bet nekad nav bijusi valdībā. Es domāju, Šleseram spīd kaut kas līdzīgs šajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā.
Nu, Saskaņa nekad nav bijusi valdībā, jo tā dēvētajām latviskajām partijām vienmēr ir pieticis pašām balsu koalīcijas izveidei un Saskaņa nav pat aicināta pie sarunu galda. Tad, tavuprāt, lai cik vāja un sašķelta šajās vēlēšanās Rīgā neizskatītos tā dēvēto latvisko partiju nometne, tām pietiks balsu noturēt varu un nepieaicināt Šleseru?
Tam otram blokam, izskatās, varētu būt drusciņ vairāk balsu nekā Šlesera blokam. Manā skatījumā Šleseram nepietiks balsu, lai izveidotu koalīciju, ar viņu negribēs sadarboties Vienotība, ar viņu negribēs sadarboties nacionālie [Nacionālā apvienība/NA], visdrīzāk ar viņu negribēs sadarboties arī zemnieki [ZZS], ja viņi tiks iekšā, un tad tur paliek Saskaņa un [Aleksejs] Rosļikovs [Stabilitātei!]. Un pēc cipariem, kas ir manā rīcībā, izskatās, ka tikai ar Saskaņas, Šlesera un Rosļikova balsīm koalīcijas izveidošanai Rīgā balsu nepietiks. Tādēļ tie pārējie apvienosies un uztaisīs savu smuku koalīciju. Bet, protams, visu noteiks vēlēšanas – kāds laiks būs vēlēšanu dienā, kurš elektorāts aizies nobalsot, kurš neaizies utt. Redzi, Šleseram ir vēl viena lieta – viņš ar savu personību un kampaņu ļoti motivē ne tikai savus vēlētājus aiziet un nobalsot par viņu, bet tikpat ļoti viņš motivē arī savu pretinieku vēlētājus aiziet nobalsot pret sevi, tātad par citām partijām, kas ir viņam pretējā blokā. Tas viss darbojas divējādi. Jo agrāk vēlēšanās mobilizējošais sauklis bija "krievi nāk!", bet šajās vēlēšanās mobilizējošais ir "Šlesers nāk!" un, kā jau teicu, tā mobilizēšana notiek uz abām pusēm.
Man jau šķiet, ka tā pretkampaņa pret Šleseru tā īsti vēl nemaz nav sākusies. Vai arī man vienkārši ir atšķirīgs priekšstats, kādi argumenti šobrīd varētu mobilizēt tos vēlētājus, kuri Šleseru uzskata par bīstamu. Es te šodien redzēju soctīklos 11 minūšu klipiņu, kurš atgādina visus Šlesera tukšos solījumus un viņa darbības modeli – strādāt politikā savu biznesa interešu labā, bet šobrīd, kad tie priekšstati par korupcijas, ieinteresētības un nesaimnieciskuma izplatību starp labajiem un sliktajiem ir stipri izplūduši, šis diez vai var motivēt. Bet biedēšanu ar to, ka, Šleseram nostiprinoties Rīgā, kur nu vēl ar kādu latvisko partiju koalīcijā, viņš 2026. gadā varētu nonākt valdībā un ietekmēt ģeopolitisko kursu, es īsti nedzirdu.
Redzi, Šlesers neasociējas ar ideoloģiju, viņš asociējas ar ekonomiku. Un tie cilvēki, kas viņu atbalsta, cer, ka Šlesers spēs kaut kādā veidā dot uzrāvienu Rīgas ekonomiskajai attīstībai. Cita lieta, ka Šleseram, izņemot to, ka par viņu ir šis mīts, ka viņš attīsta ekonomiku, ir otrs mīts, ka viņš attīsta savas ģimenes ekonomiku.
Es īsti negribu piekrist, ka Šlesers neasociējas ar ideoloģiju, jo viss tas viņa uzstādījums par tautu draudzību neatkarīgi no tā, kādā valodā kurš runā, un par racionālajām uz ekonomisko izdevīgumu balstītajām attiecībām ir pat ļoti ideoloģisks. Un, kā zināms, pa trim gadiem, kopš Krievija mēģina iekarot Ukrainu, mēs visi esam kļuvuši stipri nacionālistiskāki. Kur tas laiks, kad šie jautājumi vairāk trigerēja tikai NA elektorātu.
Skaties, Šlesera galvenais zirdziņš, trumpis un viss, ko viņš mēģina darīt šajā vēlēšanu kampaņā, ir ekonomika, investīcijas, Rīgas attīstība. Lai mestu tiltiņu gan uz krievvalodīgajiem, gan uz latviešiem, viņam ir jāpiedāvā arī viss tas, ko tu uzskaitīji, – tas ir tas tiltiņš, kas savieno abus šos elektorātus.
Līdz ar to man šķistu tikai loģiski, ja par Šleseru balsotu arī krievvalodīgais vēlētājs, kuram ir revanšistiski motīvi pēc šiem pēdējiem gadiem, kad ir pārdēvētas ielas, demontēti pieminekļi un vispār no Rīgas publiskās vides skausts ārā viss krieviskais un impēriskais. Es, protams, neizslēdzu, ka ir arī racionālais, saimnieciskais elements tajā izvēlē, kā tu saki.
Revanšisti balsos par Rosļikovu. Krievi – Šlesera atbalstītāji – ir tomēr tie, kas grib attīstīt ekonomiku un, ja vēl viņi pie tam redz, ka Šlesers nav pret viņiem kategoriski nostājies un vispār ir normāls džeks, nu tātad var par viņu arī nobalsot. Tas ir tiltiņš uz šo elektorātu. Bet revanšisti ies pie Rosļikova.
Bet tas taču ir skaidrs, ka Rosļikovs nevarēs izveidot valdošo koalīciju, lai šos revanšistiskos mērķus realizētu, drīzāk otrādi – viņš kā partneris pat ir šķērslis tam.
Nu, jā, bet tie cilvēki, kas balso par Rosļikovu, viņi tā nedomā, viņi balso ar sirdi. Ar sirdi pret Latviju!
Bet atgriezīsimies vēl pie tās kampaņu taktikas, par ko tu iesāki, sakot, ka Šlesers, motivēdams savu vēlētāju, vienlaikus motivē savu politisko pretinieku vēlētāju, kurš aizies uz vēlēšanām, lai tikai būtu iespēja nobalsot pret Šleseru. Es tieši biju ieplānojusi vaicāt, vai tev neizskatās, ka esošā Rīgas mēra un Jaunās Vienotības saraksta pirmā numura Viļņa Ķirša (JV) un Šlesera kampaņas galvenokārt ir būvētas uz pretstāvi, kas abiem ir ļoti izdevīgi.
Es izslēdzu iespēju, ka mūsu kampaņotāji spētu tik smalki kaut ko izskaitļot. Bet šis sauklis "Šlesers nāk!", kas nomainījis saukli "krievi nāk!", bez šaubām, darbojas, par to nav šaubu. Tev kampaņā vajag ienaidnieku, pret ko tu esi. Jo stāstīt, par ko tu esi, tas ir baigi neinteresanti. Teiksim, "es uzbūvēšu 5000 dzīvokļu!". Nu, būvē! Ja man ir dzīvoklis, tad mani šis jautājums vispār neinteresē. Vai "es uzbūvēšu bērnudārzus!" – ja man nav bērnudārza vecuma bērnu, mani tas vispār neinteresē. Bet "es esmu pret Šleseru" vai "es esmu par Šleseru" – tas jau ir interesantāk, tas jau ir emocionālāk, tur var pavilkties uz emocijām, kāds Šlesers ir labs vai slikts. Tas pats ir ar Šlesera kampaņu, kurš saka…
… kāds Ķirsis ir nejēga…
Ē, nē! Šajā gadījumā viņš to saka par Vienotību, pret Ķirsi viņš pa tiešo neiet. Viņš saka: "Vienotība 15 gadus pie varas, nebalsojiet par Vienotību, balsojiet par mani, beidzot kaut kas ir jāmaina!" Tāpēc, ka vēlētājs, teiksim, kā ir, ir diezgan politiski neizglītots, un, ja Šlesers saka, ka viņš ir pret Vienotību, tad tas vēlētājs ir gatavs aiziet uz Rīgas vēlēšanām un nobalsot pret Vienotību, nesaprotot, ka pašvaldību vēlēšanās Rīgā viņi nebalso par vai pret [JV premjeri Eviku] Siliņu. Polittehnoloģiski tas ir diezgan skaidrs. Jo cīnīties ar Ķirsi Šleseram nav interesanti, viņam ir interesanti cīnīties ar Vienotību. Viņa sauklis jau arī ir "Pacelsim Rīgu, pacelsim Latviju!". Šlesera mērķis, ko viņš nemaz neslēpj, jau ir "tagad es būšu mērs, un pēc tam es būšu premjers!".
Tādēļ tu mani nedaudz izsiti no sliedēm ar savu prognozi, ka Šleseram nekas nesanāks. Tad visi tie, kas prognozē vai vismaz piesardzīgi pieļauj pretējo, ir kampaņas sastāvdaļa vai kampaņo aizmiglotām acīm? Jo šo Rīgas domes vēlēšanu sakarā no daudziem pietiekami nopietniem cilvēkiem izskanējuši pieļāvumi, ka Šlesers uzvarēs un pat būs valdošajā koalīcijā, vienkārši būs spiests atdot mēra amatu.
Nu kā, kampaņai vajag ienaidnieku. Ienaidnieks ir Šlesers. Protams, lai panāktu, ka cilvēki aiziet uz iecirkņiem, ir jāstāsta: "Ja jūs neatnāksiet nobalsot, viss būs dimbā, Šlesers būs mērs, tāpēc nāciet – nobalsojiet par mums!" Nevis par Šleseru, bet Vienotību, zemniekiem, nacionāļiem utt. Savādāk jūs dabūsiet Rīgā Rosļikovu, Šleseru un Saskaņu.
Jā, bet tava prognoze man nedaudz nojauca sarunas plānu. Jo es biju iecerējusi ar tevi apspriest scenārijus, ja nu balsis saliekas tā, ka viņš ir Rīgas domes koalīcijā, kur nu vēl ar kādu esošās valdības koalīcijas partiju, nu kaut vai ZZS + Oļegs Burovs. Kādas tam varētu būt sekas, raugoties uz 2026. gadu? Nu, teiksim, elektorāts, kas šobrīd reitingos rāda dzelteno, ja ne sarkano kartīti valdības partijām, sabīstas, koalīcijas un ārpuskoalīcijas partijas sabīstas. Sekojoši notiek pārgrupēšanās partijās, nopietns koalīcijas restarts, lai nepieļautu problēmas 2026. gadā. Arī paši Šlesera oponenti, manuprāt, īsti pie tādas nopietnas baidīšanas vēl nav ķērušies. Varētu pat rasties versija, ka visi ir piesardzīgi, lai neuzdzītu sevi kokā, ja nu pēc balsu saskaitīšanas tiešām jārunā ar Šleseru.
Pirmkārt, kampaņa vēl tikai uzņem apgriezienus. Otrkārt, es neredzu nekādu saistību starp valdību un iespēju, ka Šlesers kļūst par Rīgas mēru. Tas, ka [Saskaņas toreizējais līderis Nils] Ušakovs kļuva par Rīgas mēru, nevienā brīdī Saskaņai nedeva iespējas pretendēt uz vietu valdības koalīcijā, tā ka tur nav nekādas korelācijas. Redzi, tā problēma Rīgā ir drusciņ savādāka – te daudz lielāka nozīme būs personībām un cilvēciskajām attiecībām, kad runājam par tiem, kuri veidos pēcvēlēšanu koalīciju. Un es jau tagad varu pateikt, ka tur būs lielas problēmas tīri cilvēciskajās sadarbībās. Es pieļauju, ka Burovam un Šleseram, ņemot vērā, ka Burovs pameta Šlesera partiju Saeimā, nav sevišķi labas personiskās attiecības. Cilvēciskās sadarbības pieredze arī spēlēs lielu lomu. Tā ka nevajag domāt, ka Rīgas domes koalīcijas veidošana būs partijiska, tā būs vairāk cilvēciska. Un šajā ziņā Šleseram tik tiešām ir iespējas padarboties un pat savākt koalīciju.
Labi, ņemot vērā, ka tava prognoze, par spīti visam, kas ir noticis starp Rīgas domes bijušās "pārmaiņu koalīcijas" partijām, kuras šobrīd ir sašķēlušās un pat ļoti naidīgas, bija, ka tā spēs savākt vairākumu vēlēšanās, kā tu redzi šo bloku pēcvēlēšanu rītā?
Es redzu, ka šajā blokā, iespējams, nomainīsies mērs. Es nezinu, pret ko, nosacīti vietā var nākt kāds no nacionāļiem, no Progresīvajiem utt., bet šis mērs [Ķirsis] diez vai saglabās amatu, pat neskatoties uz Vienotības rezultātiem pašvaldību vēlēšanās Rīgā.
Tu domā, pat gadījumā, ja Vienotība kaut kā iegūtu vislielāko atbalstu starp šī bloka partijām, pārējie nepieļautu viņiem virzīt Ķirsi?
Es domāju, jā, pat tad. Visu cieņu Ķirša kungam, bet viņš ir pierādījis, ka nav spējīgs mērs. Lai gan viss kas ir iespējams. Tas, par ko es esmu drošs, ka šajā partiju blokā, ja viņi kopā dabūs pietiekamu skaitu balsu, lai izveidotu koalīciju, vismaz sāksies runas par to, vai nevajadzētu restartēt Rīgas domi, tāpat kā bija vēlme restartēt valdību. Un, ja restartē domi, tad līdz ar to nomainīt Ķirsi pret kādu [vienu no Progresīvo līderiem Mārtiņu] Kossoviču vai vēl kādu, kas nu viņiem tur ir.
Vai pie šāda vēlēšanu iznākuma galvaspilsētā, kādu tu prognozē, Rīgas mēra amats varētu būt uz galda plašākā politiskajā pārdalē? Jo, kā zināms, visas neformālās sarunas par izmaiņām valdības koalīcijā ir atliktas, gaidot, kāds tad būs spēku samērs pēc pašvaldību vēlēšanām.
Nedomāju gan. Nedomāju, ka valdības jautājums vispār būs aktuāls tajā brīdī. Atkārtošu 28. reizi – valdība krīt tikai tad, kad tiek izveidota jauna valdība. Kamēr tas nav noticis, vecā valdība strādās kaut ar 30 balsīm Saeimā.
Es nesaku, ka kaut kas notiks vai nenotiks, es tikai atgādinu par atrunu, ar kādu partijas šīs neveiksmīgās sarunas pārtrauca.
Tā ir, bet 26 deputātu vietas ir 26 deputātu vietas, pret to neko izdarīt nevar. Līdz ar to Vienotība pašreizējā brīdī ir pietiekami spēcīga, lai noturētos pie varas. Reitingi ir viena lieta, tas ir kā fondu biržā. Bet reitingi vairāk uztrauc cilvēkus Vienotības iekšienē tāpēc, ka tur tagad sākas iekšējās cīņas par to, kurš iekļūs nākamajā Saeimā un kurš ne. Bet es nedomāju, ka zemajiem reitingiem un pašvaldību vēlēšanu rezultātiem ir tieša ietekme uz valdības stabilitāti. [Patiesībā pēc Andreja Ceļapītera izslēgšanas JV Saeimas frakcijai ir vairs tikai 25 balsis – red.]
Tā ir, ka tikai Vienotība pati var izlemt, ka tai ir kaut kas jāupurē, lai, iespējams, nezaudētu pozīcijas jau 2026. gada Saeimas vēlēšanās. Šai gadījumā, mainoties koalīcijas sastāvam, iespējams, jāupurē premjera amats un ietekmes lielums pie valdības galda kopumā.
Politikā jau nav tā, ka brīdina "es tev ieduršu dunci mugurā tad un tad [rītā pēc pašvaldību vēlēšanām]. Lūk, jūnijā es tev ieduršu dunci mugurā, tāpēc ka paskatīsimies uz vēlēšanu rezultātiem un izvēlēsimies dunci". Tā tas nenotiek. Tas nozīmē, ka tie cilvēki, kuri to Siliņai, iespējams, ir teikuši [ka sarunas par nosacījumiem, ar kādiem pievienoties esošajai valdības koalīcijai vai izveidot jaunu koalīciju, ir jāatliek uz laiku pēc pašvaldību vēlēšanām, – red.], ir bezspēcīgi. Un viņi arī saprot, ka ir bezspēcīgi tādā ziņā, ka esošais Saeimas sastāvs nepiedāvā nekādus reālus koalīcijas variantus bez Vienotības.
Ja mēs gribam valdības koalīciju bez Vienotības, tad to ir ļoti grūti izveidot bez Šlesera (un Šlesers pie tam vēl aiziet uz Rīgas domi). Ja mēs gribam valdības koalīciju ar Vienotību, vienkārši kaut ko pamainīt, tad to neviens vienkārši negribēs darīt tāpēc, ka tajā brīdī Vienotība kļūs tikai stiprāka. Zaudējot premjeru, bet droši saglabājot vietu valdības koalīcijā kā lielākā Saeimas frakcija, Vienotība varēs kritizēt jauno premjerministru, kurš tagad būs vainīgs pie visa un visu sačakarējis.
Tas bija tas, ko es gribēju jautāt, – vai Vienotība var atļauties neko nedarīt līdz vai pēc pašvaldību vēlēšanām, vienalga, un riskēt zaudēt varu Rīgā šovasar un ietekmi valdībā pēc pusotra gada? No tevis es saprotu, ka nevar, ka Vienotība iegūtu, pat zaudējot premjera amatu?
Absolūti, absolūti! Jo acīmredzot premjera amats Siliņas personā nenes partijai reitingu pieaugumu, visdrīzāk Siliņa nebūs otrs Kariņš, kura varēs būt nākamā premjere arī pēc Saeimas vēlēšanām, līdz ar to ir labāk viņu upurēt tagad, lai noņemtu no Vienotības politisko atbildību. Ir pietiekoši daudz laika līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, kurā Vienotībai nostiprināt, ka "mēs neesam premjera partija, mēs neesam nevienam piekāpušies, mums ir 3–4, nezinu – kaut vai pieci ministri, ir kaut kāds premjerministrs, lai būtu [ZZS līderis, ekonomikas ministrs Viktors] Valainis, kurš sačakarēs visu vēl vairāk".