Ministre skaidroja, ka jau šā gada otrajā ceturksnī iecerēts palielināt kompensācijas apmēru un iekļaut Kompensējamo zāļu sarakstā jaunas diagnozes psihiatrijā. Tāpat tiks pilnveidots valsts apmaksājamo zāļu novērtēšanas princips.
Viņķele rosina arī pārskatīt kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču cenu salīdzināšanas principu ar citām Eiropas Savienības valstīm.
Šobrīd noteikts, ka kompensējamo zāļu vai medicīnisko ierīču cena nav augstāka par trešo zemāko ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Čehijā, Dānijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā un nepārsniedz šo zāļu vai medicīnisko ierīču cenu Igaunijā un Lietuvā.
"Vienlaikus, lai samazinātu zāļu īstermiņa nepieejamības gadījumu skaitu, rosinām veidot lieltirgotavu zāļu krājumu kontroles sistēmu un ierobežot paralēlo eksportu, ja konstatēta zāļu nepieejamības problēma," skaidroja ministre, norādot, ka ar iecerētajiem pasākumiem tiek īstenota arī valdības rīcības plānā paredzēto pasākumu ieviešana.
Tāpat sanāksmes laikā Viņķele klātesošos informēja par nepieciešamību pārskatīt farmaceitiskās darbības licencēšanas kārtību. Paredzēts precizēt iesniedzamos dokumentus, mainīt aptiekas vietas apstiprināšanas principus, kā arī noteikt stingrākus licences anulēšanas kritērijus.
Savukārt, lai uzlabotu zāļu pieejamību un farmaceitisko aprūpi,
veselības ministre piedāvā atvieglot aptieku izveides kritērijus mazāk apdzīvotās vietās, kā arī mainīt aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritērijus.
"Aptiekām ir īpaši būtiska nozīme reģionos, jo farmaceita viedoklim cilvēki pamatoti uzticas. Bieži vien farmaceits ir arī viens no sasniedzamākajiem veselības aprūpes speciālistiem," sacīja Viņķele. Tādēļ arī iecerēts izvērtēt iespēju paplašināt aptiekās sniegto pakalpojumu klāstu, piemēram, ar HIV eksprestesta veikšanu.
Prezentētos priekšlikumus plānots pakāpeniski izstrādāt un sagatavot virzīšanai Ministru kabinetā un Saeimā no šā gada maija līdz nākamā gada vidum.