Nākampavasar jauniete beigs TKS 12. klasi, taču, kā raksta Latvijas lepnumam viņu ieteikusī Sabīne Krūkle no Tiņģeres, Anete dzīvē jau «paspējusi izdarīt tik daudz laba», ka to tik īsā laikā nepaveiktu varbūt pat vairāki cilvēki kopā. Pati Anete uzskata, ka viss notiek pavisam vienkārši: «Ja ieraugu, ka cilvēkam vai citai dzīvai radībai vajadzīga palīdzība un es tādu varu sniegt, tad nekavējos un daru to tūlīt. Ne katrreiz tas nākas viegli, bet iespējams ir vienmēr.» Meitene neslēpj, ka šim darbam vajadzīga komanda, un ir priecīga, ka atklājusi sevī spēju tādu veidot, pašai necenšoties izvirzīties priekšplānā.
No bērna līdz personībai
Norunāt tikšanos ar astoņpadsmit gadu veco Aneti nemaz nav tik vienkārši, jo bez mācību stundām skolā viņai arī katras dienas brīvais laiks ir aizpildīts gandrīz bez atlikuma. Viņa dzied skolas un Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes korī, mūzikas skolā apguvusi flautas spēli un tagad mācās čellu, ik nedēļu kopā ar evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju Mareku Ignatu brauc uz Sabili darboties ar romu bērniem, skolā izveidojusi un vada kristīgās drāmas grupu, regulāri organizē jauniešus darbam Talsu dzīvnieku patversmē un, kopīgi muzicējot, vāc ziedojumus tās uzturēšanai, ar pašu sameklēto sponsoru dāvanām iepriecina vientuļos pensionārus un invalīdus, kopā ar biedriem piedalās vides talkās… Un vēl, un vēl - vienreizējās kampaņas mijas ar iesaistīšanos lielākos, arī starptautiskos, projektos, līdzdalību olimpiādēs, semināros, radošajās darbnīcās bērniem Talsu krīžu centrā un citur.
«Dievs un vecāki Anetei devuši rosīgu dabu, viņa pati sevī izkopusi prasmi ar labiem darbiem ieinteresēt un aizraut citus un uzņemties atbildību par rezultātu,» saka Talsu Kristīgās skolas direktore Inguna Gruzniņa. Viņa meiteni pazīst kopš otrās klases, kad Anete iestājās TKS, un ar prieku vērojusi, kā mazs cilvēkbērns pamazām kļūst par personību.
Nevairās melnā darba
Anete priecājas, ka atklājusi sevī spēju ieinteresēt labus darbus darīt ne tikai savas skolas, bet arī citus Talsu jauniešus. «Parasti man rodas kāda ideja, ko apspriežam un papildinām tuvāko domubiedru pulciņā. Pēc tam ir tā sauktais melnais organizatoriskais darbs, lai ieceri praktiski īstenotu, tam vajadzīga pacietība un neatlaidība. Ne visiem tas padodas un patīk, bet es to daru labprāt un, šķiet, veiksmīgi. Protams, tas prasa laiku un dažkārt arī izdevumus, kaut vai transportam un telefona sakariem, bet līdz šim esmu varējusi atļauties gan vienu, gan otru. Toties kāds gandarījums, kad, muzicējot pie lielveikala, izdodas savākt 180 latu dzīvnieku patversmes uzturēšanai vai pierunāt sponsorus ziedot vientuļu pensionāru pārtikas paciņām un saņemt no viņiem ar asarām acīs izteiktu pateicību.»
«Vai, tik intensīvi darbojoties septiņas dienas nedēļā, nav bail pārdegt?» Anete pārjautā un atbild, ka reizēm vāveres ritenis tiešām ir jāapstādina, vajag attapties, paiet nost no visa, lai varētu atkal turpināt. «Nav jau tā, ka esmu ieciklējusies uz labdarību, arī man nav svešas ballītes draugu pulkā, bet tās nekļūst par galveno.» «Nepārdegs, jo viņā ir milzum daudz enerģijas un pavisam maz iedomības,» ir pārliecinātas skolasbiedrenes Anete un Elīza.
Pēc TKS beigšanas Anete Ankmane gatavojas studēt, lai kļūtu par kultūras darba organizatori un speciālisti. «Nekādā ziņā neplānoju aizbraukt no Latvijas, tā man ir tikpat tuva un vajadzīga kā pašas sirds,» šai ziņā Anete ir kategoriska. Viņa gan pieļauj, ka uz kādu gadu būtu interesanti doties palīdzības misijā uz Āfriku vai Eiropas dienvidu zemēm. Piedaloties dažādos projektos un ceļojot kopā ar ģimeni, Anete jau pabijusi Īrijā, Vācijā, Ungārijā, Krievijā, labi pārvalda angļu un krievu valodu, nedaudz prot franciski. «Latvijai ir nākotne, jo jaunieši nevairās no labiem darbiem, tikai jāprot viņus tiem uzrunāt,» pēc savas pieredzes apgalvo Anete.
Jau piecpadsmito gadu laikraksts Diena un TV3 rīko akciju Latvijas lepnums. Vairāk par tās norisi lasi akcijai veltītajā sadaļā!