"Esmu no ministru grupas, kas vēlējās plašākas un bargākas sankcijas. Tomēr lēmumi ir balstīti vienprātībā, un mums ir jāmeklē kopīga vienošanās," Lietuvas ārlietu ministrs teica preses konferencē.
"Mums jāpiekrīt, ka šobrīd lēmumu pieņemšanas ātrums ir svarīgāks nekā ilgstošas diskusijas, tādēļ mēs bijām ar mieru, ka nākotnē varēs papildināt sankciju sarakstu," viņš paskaidroja.
Lietuvas pozīcija ES ministru sanāksmē bija "ieviest visstingrākās iespējamās sankcijas", par kurām valstis tobrīd varēja vienoties, klāstīja Landsberģis.
Viņš uzteica vienprātību, ar kādu par sankcijām spēja vienoties ne tikai 27 ES dalībvalstis, bet arī ASV, Lielbritānija un Kanāda, kā arī Japāna, kas paziņoja par pievienošanos atsevišķām sankcijām.
Landsberģis teica, ka pašreizējā sankciju pakete ir plaša un "patiešām sāpīga. Un es vēlos ticēt, ka tās nav beigas, jo daudzas pasaules valstis mostas, redzot, ko Krievija dara". "Mums ir jāreaģē uz situācijas izmaiņām," viņš piebilda.
"Krievijai ir iespēja apstāties, jo pretējā gadījumā mēs rīkosimies," brīdināja Landsberģis, sakot, ka ir ierosinājis visu ES dalībvalstu ārlietu ministriem piektdien doties uz Kijevu, kā arī sazināties katru dienu, lai lemtu par tālāko rīcību.
ES augstākais pārstāvis ārpolitikas jautājumos Žuzeps Borels otrdienas vakarā pavēstīja, ka sankcijas vērstas pret 27 Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī pret 351 Valsts domes deputātu, kas balsoja par aicinājumu Putinam atzīt Maskavas uzturēto kaujinieku bandu pašpasludinātās Doņeckas un Luganskas "republikas".
Sankciju sarakstā iekļautas bankas un organizācijas, kas finansē Krievijas operācijas Ukrainas austrumos.
ES arī nolēmusi ierobežot Krievijas piekļuvi Eiropas finanšu un kapitāla tirgiem.
Kā ziņots, Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina tā dēvēto Doņeckas un Luganskas "tautas republiku" neatkarību, bet otrdien Federācijas padome, pamatojoties uz viņa lūgumu, pilnvaroja Putinu oficiāli ievest karaspēku jau astoņus gadus faktiski okupētajās teritorijās Ukrainas austrumos.