Il Giornale ziņoja, ka bataljons Azova savās rindās pieņem brīvprātīgos no Baltijas valstīm, Somijas, Zviedrijas, Itālijas un Francijas.
Bataljona rindās ir "ducis ārvalstu brīvprātīgo, kas apgalvo, ka viņiem neviens neko nemaksā", vēstīja Il Giornale. Viņi "jau ir nodevuši zvērestu. Tiek gaidīta vēl 24 cilvēku ierašanās. [Bataljona karavīru] vidū ir krievi, kas gribētu gāzt varu Maskavā".
Somijas Drošības policija pavēstījusi, ka tai nav informācijas par somu brīvprātīgajiem, kas karotu bataljona Azova rindās. Arī Somijas Ārlietu ministrijai nav šādas informācijas, vēsta izdevums Yle.
Igaunijas Drošības policijas preses sekretārs ziņu portālam ERR Uudised apliecināja, ka likumsargiem nav informācijas, kas apstiprinātu Itālijas izdevuma ziņas.
Atbilstoši Krievijas versijai bataljonā Azova, kas iekļauts Nacionālajā gvardē, tiek pieņemti ārvalstu kaujinieki dalībai operācijās Ukrainas austrumos.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidoja kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, ES, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.