"Visticamāk, krievi gribētu, lai mēs domājam, ka viņi demonstrē spēku, ka viņi ir stipri un bīstami un, protams, viņi meklē zināmas provokācijas, īpaši jau tādēļ, ka dažas lidmašīnas lido neatbildot, bez atpazīšanas zīmēm vai pat izmanto tehnoloģijas, ko neuztver radari," viņa sacījusi, atbildot uz poļu žurnālistes lūgumu novērtēt Krievijas aktivitāšu pieaugumu.
"Tas ir bīstami, paturot prātā iespējamās sadursmes vai problēmas, kas var rasties gaisā. Tā nav spēka parādīšana. Neļausim viņiem tīksmināties. Tā ir muļķības un bezatbildīgas uzvedības demonstrēšana - lūk, kas tas ir," izteikusies prezidente.
Polijas, Igaunijas un Latvijas vadītāji vienlaikus norādījuši, ka Krievijas aktivitāšu pastiprināšanās nav Baltijas valstu problēma vien.
Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess arī uzsvēris, ka šāda Krievijas rīcība rada draudus civilajai aviācijai un var pat izraisīt nelaimi, kas līdzinātos Malaizijas aviolainera katastrofai Ukrainas austrumdaļā. Viņš piebildis, ka cer uz stingrāku Eiropas Savienības nostāju šajā jautājumā.
Kā pirmdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, reaģējot uz Krievijas kaujas lidmašīnām, šā gada laikā NATO lidmašīnas gaisā pacēlušās aptuveni 400 reizes - uz pusi vairāk nekā pērn.
Viņš gan atzina, ka Krievijas kaujas lidmašīnu mācību lidojumi notiek starptautiskajā gaisa telpā un parasti nepārkāpj starptautiskās tiesību normas, tomēr uzsvēra, ka dažkārt šī rīcība "izskatās pārāk agresīva".
"Mēs aicinām Krieviju šos lidojumus veikt caurredzamākā režīmā, tādējādi samazinot nekontrolētu nelaimes gadījumu un militāro incidentu risku," sacīja Stoltenbergs.