Tiekamies jaunajā Metta birojā, un nākamgad maijā futbola skola atzīmēs 20. jubileju. Kā vispār diviem entuziastiem savulaik ienāca prātā to dibināt?
Mūs iedrošināja bērnu un jauniešu vecāki. Kopā ar Ģirtu Mihelsonu tolaik strādājām futbola klubā Auda, veidojām futbola struktūru Ķekavā. Mums bija nesaskaņas par jauniešu futbolu, redzējām vīzijas trūkumu. Jauniešu komandas bija izveidojušās pietiekami daudz, un vecāku sapulcē mums tika teikts, lai taisām paši savu skolu. Dibinājām biedrību, 2006. gadā vēl turpinājām ar Audas zīmolu, bet no nākamās sezonas kļuvām patstāvīgi. Ļoti lielu atbalstu jau no pirmās dienas saņēmām no Ģirta mammas Mairas Mihelsones, un sava veida drošības garants viņa mums ir vēl šodien.
Krāsas jums ir ļoti līdzīgas kā Audai.
Viņiem ir zaļi melns, mums zaļš un balts, jo futbola laukums ir zaļš, līnijas ir baltas. Viss pavisam vienkārši.
Ja tev tolaik prasītu, kāda Metta būs pēc 20 gadiem, ko jaunais un zaļais gurķis atbildētu?
Nospraudām, ka gribam būt viena no vadošajām sporta organizācijām Latvijā un Baltijā, lai mūs atpazīst pēc mūsu rokraksta un idejām. No pirmās dienas esam balstīti uz trim pīlāriem – futbols, ģimene, izglītība. Jau nomainījusies vesela paaudze, un liels prieks, ka tie, kuri pie mums sāka trenēties, šobrīd šeit atveduši savus bērnus.
Vai ir kādi attīstības posmi, kuros šo laiku sadalīt?
Pats sākums vienmēr ir skaists, kad entuziasms ir liels, vēlme darboties diennaktīm, kaut nevaru teikt, ka arī šobrīd tā nebūtu. Nospraudām piecu gadu mērķus. Ar Latvijas Universitāti vienojāmies par galveno komandu un piecos gados vēlējāmies nokļūt Virslīgā. Tas mums izdevās. Gribējām piecos gados izveidot pilnu akadēmijas struktūru. Pirmā Metta uzņemšana bija 2000. gadā dzimušajiem puišiem, bet pēc pieciem gadiem viņiem bija vienpadsmit. Galvenais mērķis bija panākt, lai nebūtu pārrāvumu. Savukārt desmit gados mums bija mērķis kļūt par vadošo futbola akadēmiju Latvijā, un to izdarījām. Kļuvām arī par Latvijas čempioniem, kas pat nebija prioritāte, jo galvenais ir daudzpusīgi attīstīt spēlētājus un personības. Tiekšanās uz čempiona titulu var traucēt sasniegt šo uzdevumu, tomēr vārds «traucē» attiecas tikai uz tiem, kuriem kļūt par čempionu ir mērķis. Treneriem, kuri pirms tam strādāja Skonto, to neizdevās paveikt tur, par Latvijas čempioniem viņi kļuva pie mums. Kad nokļuvām Virslīgā, vēlējāmies panākt, lai pēc pieciem gadiem jau sākam spēlēt ar savas akadēmijas audzēkņiem. Tas aptuveni tik ilgā laikā izdevās, un vēl šobaltdien to turpinām, ņemot vērā, ka finanses galvenajai komandai ir tik daudz, cik mēs nopelnām un paši sarūpējam. Sākuma posmā spēlējām tikai ar vietējiem spēlētājiem, vien vēlāk parādījās ārzemnieki. Tagad rit divdesmitais gads, mums ar Ģirtu ir jau pāri četrdesmit, saprotam, lai klubs varētu nostāties uz kājām, vajadzīga arī sava vieta. Tāpēc šobrīd finiša taisnē nokļuvusi bāzes celtniecība, un ar to pamatu radīšana būs pabeigta. Citi varbūt sāk otrādi, ar bāzes vietu, mēs to spējām uzbūvēt tagad, pateicoties darbam, ko esam darījuši iepriekš, jo procesā iesaistās ļoti daudz vecāku.
Viens nozīmīgs attīstības posms noteikti ir meistarkomanda. 2007. gadā debitējāt ar ceturto vietu pirmajā līgā, ne reizi tur nebijāt zemāk par sesto vietu, 2011. gadā uzvarējāt un tā nu kopš 2012. gada esat Virslīgā. Šobrīd tieši Metta ir ilglaicīgākā komanda augstākajā līgā.
Mēs esam vienīgais joprojām aktīvais klubs, kas dibināja biedrību Latvijas futbola virslīga. Klubi to bija mēģinājuši jau pirms tam, bet neizdevās vienoties. Ienācām 2011. gada beigās un flagmaņiem Skonto, Ventspilij, Liepājas metalurgam mēs, jaunie klubi, pateicām, lai viņi nesatraucas, mēs visu izdarīsim. Vēlējāmies, lai Virslīgā mēs paši varam noteikt savu dzīvi, jo tolaik, spēlējot augstākajā līgā, vajadzēja maksāt dalības naudu. Kāpēc to darīt, ja mēs varam šo naudu saģenerēt? Ļoti aktīvs bija arī Ainārs Tamisārs no Jelgavas, un divos trijos gados dalības maksas vairs nebija. Futbola Virslīgā ļoti labi jūtamies, jo mums ir kopējs mērķis, kopā lemjam un praktiski vienbalsīgi nobalsojam. Ja vairākums ir par, visi kopā strādājam, lai mērķi sasniegtu.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze septembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!