Pusotra gada laikā FIFA rangā no 87. vietas paceļoties līdz 52. pozīcijai, Latvijas telpu futbola izlase Eiropas čempionātu, kas trešdien sāksies Rīgā, sagaida ar optimistisku piesardzību. Iepriekšējo dažu gadu laikā Latvijas telpu futbols piedzīvojis ļoti daudz nozīmīgu notikumu gan izlašu, gan klubu, gan arī pasākumu organizēšanas ziņā, bet šis būs vissvarīgākais no visiem.
Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko savulaik spēlēja telpu futbola izlasē. Vēlāk viņš vadīja Latvijas Telpu futbola asociāciju, bet šobrīd paralēli darbam nacionālajā federācijā ir FIFA Telpu futbola komitejas priekšsēdētājs un UEFA Telpu futbola un pludmales futbola komitejas vadītājs. Viņa mīlestība pret šo futbola paveidu bijusi labi redzama vairākkārt – 2022. gada pavasarī Rīga uzņēma telpu futbola Čempionu līgas finālčetrinieku, finālspēlei notiekot 8,4 tūkstošu skatītāju klātbūtnē, bet 2019. gada septembrī pie mums tika rīkots vēsturiskais pirmais Eiropas U19 čempionāts telpu futbolā. Tāpat liels notikums gaidāms martā, kad Čempionu līgas ceturtdaļfinālā Rīgā ieradīsies iepriekšējo triju trofeju ieguvēja Palma no Spānijas.
Uz 2026. gada Eiropas čempionāta rīkošanu sākotnēji pieteicās atsevišķi Somija, Latvija un Lietuva, kā arī Beļģijas un Francijas apvienotā kandidatūra, pēcāk Latvija un Lietuva apvienojās, bet Beļģija un Francija – izšķīrās. 2023. gada 2. decembrī Hamburgā rīkošanas tiesības tika piešķirtas Latvijai un Lietuvai – mūsu kaimiņiem pienāktos izloze, atklāšanas spēle un bronzas spēle, bet Rīga uzņemtu zelta cīņu. Tomēr ļaunu joku izspēlēja kvalifikācija un cita kaimiņiene Baltkrievija, ko UEFA joprojām nekādi neatzīst par Krievijas sabiedroto karā pret Ukrainu, tāpēc ļauj tai savās sacensībās piedalīties pilnā apmērā, – pēc 16 gadu pauzes atkal kvalificējās finālturnīram. Tā kā Baltkrievijas izlase netiktu ielaista nedz Latvijā, nedz Lietuvā, UEFA nācās pieņemt ārkārtas lēmumu – tā lēma par Baltkrievijas saglabāšanu finālturnīrā un rīkošanas tiesību piešķiršanu arī Slovēnijai, Latvijai un Lietuvai atstājot pa vienai grupai un vienam ceturtdaļfinālam.
Par Latvijas izlases spēku pirms turnīra valda patīkama neziņa. Kopš 2024. gada vasaras, kad pie vadības stūres stājās bijušais Itālijas galvenais treneris Masimiljāno Bellarte, rezultāti ir strauji gājuši uz augšu, bilancei esot 11-4-7. Četrus no septiņiem zaudējumiem Latvija piedzīvojusi pret ranga labākā sešinieka izlasēm Portugāli un Maroku, bet apspēlējusi Eiropas čempionāta dalībnieces Slovēniju, Gruziju, Ungāriju un Lietuvu, FIFA rangā no 87. vietas uzlidojot 35 pozīcijas augstāk. "Viens no faktoriem ir tas, ka treneris iedveš pārliecību un viņš mums tic. Viņš visu laiku saka, ka laukumā mākslinieki esam mēs un ka pats var tikai skatīties un izbaudīt, bet laukumā palīdzēt mums nevar. Taču cits faktors ir tas, ka kopumā izlasē tagad ir spēlētāji no labiem klubiem. Miks Babris [Portugālē], Andrejs Baklanovs [Itālijā] un Edgars Tarakanovs [Beļģijā] spēlē ārzemēs, labā klubā [Riga] spēlēju arī es un mani kluba biedri. Arī šī iemesla dēļ izlase ir pacēlusies citā līmenī," saka izlases spēlētājs Viktors Kuļepovs.
Turnīru Latvijas izlase sāks ar maču pret iepriekšējā Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālisti Gruziju, bet vēlāk tiksies arī ar iepriekšējā Pasaules kausa izslēgšanas spēļu dalībniecēm Franciju un Horvātiju. Visām pretiniecēm atrodoties pasaules ranga labāko piecpadsmitniekā, Latvija būs pastarīte, taču izlozē izdevās izvairīties no galvenajiem Eiropas smagsvariem Spānijas un Portugāles, un mūsu grupa varētu būt itin līdzvērtīga, kurā jebkura komanda reāli varētu atņemt punktus jebkurai citai.
Plašu ieskatu gaidāmajā finālturnīrā un interviju ar Latvijas izlases kapteini Germanu Matjušenko lasiet žurnāla Sporta Avīze janvāra numurā.