Slazds vai glābiņš?

Kopš Rīgas Dinamo laikiem jau zināms, ka regulāra konkurence ar Krievijas labākajām komandām ir ļoti labvēlīga augsne Latvijas hokejistu meistarības progresam, kas varētu sekmēt svaigu asiņu pieplūdumu valstsvienībai. Arī sezonas gaitā saspēlētas maiņas būtu liels ieguvums.Skaidrs orientieris jaunajiem hokejistiemIespēja tikt pie ļoti solīda līguma tepat Rīgā pozitīvi ietekmēs jauno talantu mērķtiecību treniņos (un ne tikai). Pēdējos 18 gadus Latvijas perspektīvākajiem junioriem principā bija atvērta visa pasaule, taču prakse liecināja, ka daudzajos ceļos vieglāk nomaldīties, nekā atrast vislabāko maršrutu.Labs piedāvājums potenciālajai auditorijaiLielais kvalitatīvo spēļu skaits remdēs apetīti plašam hokeja cienītāju lokam, kurš līdz šim tika uzrunāts tikai valstsvienības īsajā pavasarī. Redzot publikas interesi, var sarosīties arī sponsori, kā tas jau noticis basketbolā.Gandarījums par uzvarāmŅemot par piemēru ziemā notikušos valstsvienības mačus ar Maskavas Dinamo var cerēt, ka no Latvijas labākajiem hokejistiem izveidotā komanda varētu iekārtoties vismaz KHL tabulas vidusdaļā un Rīgas spēlēs liks trūkties daudziem pretiniekiem, sagādājot pozitīvas emocijas atbalstītājiem.Ieguldījums normālu kaimiņattiecību veidošanāDiezin vai kopīgā hokeja spēlēšana mazinās politiskās retorikas asumu, tomēr sadzīves līmenī «ienaidnieka tēls» abpus Zilupes varētu pabalēt.MīnusiLabdarības mērķi nav skaidriSkurbulī, ko allaž izraisa tik kārdinoši sadarbības priekšlikumi, ik reizi ir vērts atcerēties, ka bezmaksas siers atrodams tikai peļu slazdā. Tā kā nevar saskatīt nevienu loģisku argumentu Krievijas puses rūpei par Latvijas hokeja attīstību, atliek tikai zīlēt (bet labāk tomēr analizēt!), vai interesi par mūsu līdzdalību un gatavību to finansiāli balstīt nosaka Gazprom dūžu sentimentālās jūtas pret pribalķiku, vai tomēr vēlme sagādāt pozitīvās publicitātes Trojas zirgu sekojošajiem biznesa un/vai politikas projektiem?Izlasei var rasties jaunas problēmasVismaz 60 oficiālās spēles plus garie pārlidojumi sola tādu slodzi, kādu Latvijas hokeja jaunā paaudze vēl nav piedzīvojusi. Var gadīties, ka pasaules čempionāta priekšvakarā daļa spēlētāju būs kā citroni, no kuriem izspiesti pēdējie morālie un fiziskie spēki. Turklāt pieredze liecina, ka starp kluba un valstsvienības interesēm allaž rodas lielāki vai mazāki konflikti.Neskaidra konkurētspējaNav šaubu, ka dažos mačos vai īsā turnīrā Latvijas labākie hokejisti spēj būt cienīgi pretinieki pat Krievijas spožākajām zvaigznēm. Taču neviens nezina, cik noturīga būs mūsējo meistarība spraigā spēļu ritma apstākļos, pie kura jau pieradušas Krievijas komandas. Kas notiks ar publikas interesi un Latvijas hokeja prestižu, ja zaudējumu būs vairāk par uzvarām?Nestabilitāte un neprognozējamībaKā visi projekti, kas balstās uz ārpus sporta sakņotām ambīcijām un milzīgām dotācijām nevis loģiskiem biznesa principiem, arī KHL ir pakļauts riskam pajukt, ja politiskie vai ekonomiskie vēji iegrozīsies no citas puses. Tiem Latvijas spēlētājiem (tiesa, nedaudzajiem), kuriem ir stabili līgumi labās ārzemju komandās nudien septiņreiz jānomēra, pirms atsaukties topošā Rīgas lielkluba piedāvājumam.Milzis aizēnos pārējosLielkluba gaitas aizēnos norises zemāka ranga hokeja turnīros — neatkarīgi no tā, vai citi klubi cīnīsies savā sulā vai kopā ar baltkrieviem. Turklāt obligātais budžets (apmēram puse naudas, kas līdz šim apgrozījusies Latvijas sportā!) būs spējīgs uzsūkt milzīgus līdzekļus, atstājot citus ar basām kājām.