Aptaujātie Latvijas iedzīvotāji lielākoties nepārzina savu skaidrās naudas daudzumu makos

Uz jautājumu, vai aptaujātie zina, cik aptaujas veikšanas brīdī viņu makos ir naudas, 42% respondentu atbildēja, ka zina precīzu naudas summu. Savukārt 58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nevarēja precīzi nosaukt skaidrās naudas daudzumu - 45% atbildēja, ka zinot tikai aptuveno naudas summu, bet 13% aptaujāto nebija ne jausmas par viņu makos esošo naudas daudzumu. Interesanti, ka aptuveni vienāds skaits vīriešu (42%) un sieviešu (43%), atbildot uz jautājumu, uzreiz varēja nosaukt konkrētu naudas summu. Turpretī 11% vīriešu un 14% sieviešu nevarēja pateikt, cik daudz naudas dotajā brīdī ir viņu makos. Savukārt tikai aptuveno naudas summu zināja 44 % sieviešu un 47% vīriešu. Kopumā redzams, ka, lai gan abi dzimumi gandrīz vienlīdz labi pārzina skaidrās naudas daudzumu makos, sievietes tomēr retāk seko līdzi pie viņām esošajai skaidrās naudas summai. Ja šis jautājums tiek izvērtēts, ņemot vērā aptaujāto nacionalitāti, rezultāti liecina, ka vienāds skaits (42%) latviešu un cittautiešu precīzi zināja, cik naudas ir viņu makos. Arī teju vienāds skaits latviešu (14%) un cittautiešu (12%) nezināja, cik naudas ir makā. No tā var secināt, ka starp nacionalitātēm nepastāv krasas atšķirības un kā latvieši, tā cittautieši vienlīdz labi pārzina savus skaidrās naudas līdzekļus. Aplūkojot aptaujas rezultātus, redzams, ka procentuālais skaits starp skaidrās naudas daudzuma zinātājiem palielinās, pieaugot respondentu vecumam. Proti, precīzi zināja nosaukt naudas daudzumu makā 36% respondentu vecumā līdz 20 gadiem un jau 53% respondentu, kuri ir vecāki par 50 gadiem. Apgrieztā tendence vērojama procentuālajā sadalījumā arī starp tiem respondentiem, kuri nezināja, cik daudz naudas dotajā brīdī ir makā. Skaidrās naudas daudzumu makos nevarēja nosaukt 22% respondentu vecumā līdz 20 gadiem un tikai 3% respondentu, kuri ir vecāki par 50 gadiem. „Ar gadiem cilvēki daudz vērīgāk un plānveidīgāk izturas pret savu budžetu. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka ļoti lielā mērā to, kā cilvēki attiecas pret naudu, nosaka arī viņu raksturs un dzīves pieredze. Neskatoties uz to, cilvēki izjūt lielāku drošības sajūtu, zinot, cik naudas ir viņu rīcībā. Kontrole pār saviem naudas līdzekļiem ļauj saprātīgāk veikt tēriņus, nenonākot pēkšņā un nepatīkamā finanšu situācijā, kad nākas konstatēt - tērēt vairāk nav ko. Jebkurā gadījumā šādas situācijas ir lieks stress, no kura varētu izvairīties, plānojot savus izdevumus,” skaidro NPC eksperte, psihoterapeite Ginta Ratniece. “Šīs aptaujas dati saskan ar Lielbritānijā veiktu pētījumu, kas parādīja līdzīgu tendenci – gados jaunāki cilvēki kopumā retāk domā par finanšu līdzekļiem un personīgā budžeta sadali tuvākajam laikam. Bet kopumā domāju, ka cilvēki neatceras skaidrās naudas daudzumu makā, jo arvien lielāku popularitāti gūst kredītkartes un debetkartes, kas no vienas puses ir drošāks naudas glabāšanas veids, bet no otras puses mazina cilvēku kontroli pār piederošo naudu. Nevajadzētu aizmirst, ka, neskatoties uz jaunajiem naudas uzglabāšanas veidiem, cilvēkam vajadzētu vienmēr precīzi zināt cik liela naudas summa viņam atrodas makā, jo ar to jau arī sākas nespēja izplānot sava personīgā budžeta tēriņus,” uzsver NPC finanšu eksperts, AS „GE Money” Valdes loceklis Viktors Toropovs Aptauja tika veikta 2007.gada oktobrī NPC atbalstītāja, t/c „Domina Shopping”, tirdzniecības telpās. Tajā piedalījās 400 respondentu, kuri aptaujāti, izmantojot nejaušās respondentu atlases principu.  Par Naudas plānošanas centru Biedrība Naudas plānošanas centrs (NPC) ir sadarbībai atvērta neatkarīga sabiedriska organizācija, kuras mērķis ir Latvijas iedzīvotāju izglītošana un konsultēšana personīgā budžeta plānošanas jautājumos. NPC dibinātāji - Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola un AS „GE Money”. NPC atbalstītāji - Rīgas Biznesa skola, Banku augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola, Baltijas Sociālo zinātņu institūts, „Factum Group”, AAS „Balta”, IPAS „Parex Asset Management”, Gintas Ratnieces privātprakse, t/c „Domina Shopping”, SIA „Kredītrisks”, „Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai” un „Telegraf”. Sabiedriskā organizācija darbu uzsāka 2007. gada maijā. NPC šobrīd iedzīvotājiem sniedz virtuālas NPC konsultācijas personiskā budžeta plānošanā un informatīvu palīdzību finanšu krīzes situācijās: [email protected], www.vissparnaudu.lv. Papildus informācija: Lelde Sāre, sabiedrisko attiecību konsultante Tel. 67814136, 27025069, e-pasts: [email protected]