Līdz ar to ieplūdušie līdzekļi nereti kalpo kā apgrūtinājums, jo tie eirozonas valstu gadījumā ir jānogulda Eiropas Centrālajā bankā ar negatīvu likmi. Tāpat mainījusies arī pašu banku klientu maksātspēja, vienai daļai klientu, neraugoties uz Covid-19 krīzi, ienākumi ir pieauguši, bet citiem var rasties problēmas ar savu finansiālo saistību kārtošanu.
Peļņa zem spiediena
Uz to, ka banku darbībā pozitīvie faktori mijās ar negatīvajiem, norāda arī bankas Luminor vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica un skaidro, ka Covid-19 pandēmijas un zemo procenta likmju ietekmē banku peļņa ir ''zem spiediena'', bet tieši procentu ieņēmumi gan no privātpersonu segmentā esošajiem, gan korporatīvajiem pakalpojumiem tradicionāli veido bankas ienākumu lielāko daļu. Tomēr esot pamats arī piesardzīgam optimismam attiecībā uz attīstību dažās bankas sniegto pakalpojumu jomās, piemēram, hipotekārajā kreditēšanā.
Bankas vadītāja vērš uzmanību uz to, ka visu triju Baltijas valstu ekonomikas ir izrādījušās pietiekami spēcīgas, lai pārdzīvotu pandēmijas laiku. Tagad svarīgākais esot vakcinācijas ātruma palielināšana, kas tieši ietekmēs ekonomikas atvēršanu un ātrāku tautsaimniecības atgūšanos. ''Lai arī risku izmaksas Covid-19 ietekmē pieaug, mēs novērojam, ka mūsu klientiem joprojām sokas labi,'' secina Gabrilovica.
Komentējot pagājušā gada situāciju, bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš teic, ka banku sektorā nedaudz samazinājušies neto komisiju un procentu likmju ienākumi, kā arī sarukuši ieņēmumi no finanšu instrumentiem, savukārt pieauguši uzkrājumi.
Vienlaikus Citadeles eksperts norāda, ka banku sektora kopējā peļņa 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, pieauga, taču tas ir saistīts ar likvidējamās PNB bankas zaudējumiem 2019. gadā.
Āboliņš pieļauj, ka šogad banku peļņa varētu nedaudz pieaugt, bet tas primāri būs atkarīgs no situācijas Latvijas ekonomikā. ''Daudzās nozarēs ekonomiskā aktivitāte ir ierobežota, ekonomikā kopumā joprojām ir liela nenoteiktība, Covid-19 pandēmija nav pārvarēta, un vakcinācijas temps ir lēns. Tas liek būt piesardzīgam par to, cik ātri varēsim atgriezties pie normālas ekonomikas funkcionēšanas, un tādēļ privātajā sektorā joprojām ir piesardzība attiecībā pret investīcijām, lai arī aktivitāte mājokļu tirgū nav būtiski mazinājusies,'' faktorus uzskaita ekonomists un piebilst, ka banku pusē kredītu kvalitāte pagaidām nav būtiski pasliktinājusies, savukārt vietējo noguldījumu apjoma pieaugums veicina finansējuma pieejamību. Taču riski joprojām ir, tādēļ būtu svarīgi turpināt valsts atbalstu ekonomikai gan ar finanšu attīstības institūcijas Altum programmām, gan tiešā veidā palīdzot Covid-19 krīzes skartajām nozarēm līdz brīdim, kad ekonomikā atsākas noturīga izaugsme.
Savukārt Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis uzsver, ka banku peļņa ir atkarīga no tā, kā veicas banku klientiem. Ekonomiskās neskaidrības laikā samazinās iedzīvotāju finansiālā aktivitāte, un tas ietekmē banku darbības rādītājus.
''Ņemot vērā, ka šis gads aizrit Covid-19 ierobežojumu ēnā, visa gada iznākumus prognozēt vēl grūti. Tai pašā laikā klienti sāk izrādīt interesi par uzkrājošo bankas pakalpojumu izmantošanu, kā arī vairāk aizdomājās par investīcijām. Novērojam arī ievērojamu noguldījumu pieaugumu, tas nozīmē, ka pandēmijas laikā daudzi cilvēki spēj uzkrāt līdzekļus,'' spriež Mencis.
Tikmēr, pēc SEB bankas finanšu direktora Kristapa Strazda domām, vērojot pašreizējo situācijas attīstību, to faktoru, kas samazina izredzes banku peļņai pieaugt (salīdzinoši ar 2020. gadu), ir vairāk nekā pozitīvo tendenču. Tas galvenokārt saistīts ar pandēmijas attīstību valstī. Var cerēt uz ekonomiskās aktivitātes kāpumu gada turpinājumā, bet, lai tas notiktu, situācijai ar saslimstību ir jāstabilizējas, uzsver Strazds un piebilst, ka nozīmīgs aspekts ir būtiskais noguldījumu pieaugums kopumā bankās. Ņemot vērā, ka kredītos šo naudu bankām izdot šobrīd ir salīdzinoši grūti un kredītportfeļi neaug zemās ekonomikas aktivitātes un pieprasījuma dēļ, bilancēs veidojas resursu pārpalikums, kurš cieš no Eiropas Centrālās bankas noteiktajām negatīvajām depozītu likmēm, skaidro SEB bankas pārstāvis.
Būvēt un remontēt
Arī Gabrilovica norāda uz to, ka attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu novērojams veselīgs pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem, taču vienlaikus vērojams, ka ir kritusies pārtēriņa kredītu izmantošana. ''Arī korporatīvajā segmentā ir laba vide nekustamo īpašumu kreditēšanai, taču kopumā investīciju aizdevumi joprojām ir samērā ierobežoti,'' spriež bankas Luminor vadītāja.
To, ka mājokļu tirgus ir aktīvs, akcentē arī Āboliņš. Vienlaikus viņš vērš uzmanību uz to, ka šobrīd daudzi uzņēmumi joprojām ir nogaidoši pret investīcijām komerctelpās (piemēram, birojos un tirdzniecības platībās), savukārt daudzām mājsaimniecībām pandēmijas laikā ieviesto ierobežojumu, kas mazina tēriņu iespējas, ietekmē ir pieauguši uzkrājumi un sarukusi interese par patēriņa kredītiem.
Vērtējot kreditēšanas attīstību, Mencis uzsver, ka potenciāls Latvijā ir labs, jo salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju cilvēku skaits, kuri ir ieguldījuši naudu savas dzīves kvalitātes uzlabošanā, joprojām ir relatīvi zemāks.
Bankas pārstāvis zina teikt, ka privātpersonu segmentā kredītportfelis stabili aug, jo talkā nāk arī dažādas valsts atbalsta programmas, kas, piemēram, atvieglo pirmā mājokļa iegādi ģimenēm ar bērniem vai daudzbērnu ģimenēm. Tajā pašā laikā Swedbank pārstāvis norāda, ka neskaidrības lielā mērā ietekmē tieši uzņēmumus. ''Latvijā uzņēmumi savā attīstībā investē mazāk un kopumā ir jūtami piesardzīgāki nekā kaimiņvalstīs,'' skaidro Mencis.
Tomēr, viņaprāt, te jānodala divi atsevišķi stāsti. ''No vienas puses, pieprasījums pēc finansējuma uzņēmumu pusē ir vājš – iespējams, pat zemākais pēdējo piecu gadu laikā. No otras puses, Latvijas uzņēmumu veselības stāvoklis uzlabojas lēnāk nekā kaimiņvalstīs. Līdz ar to tas ietekmē arī uzņēmumu spēju vai nespēju aizņemties kredītiestādēs,'' atšķirības ieskicē nozares eksperts.
Viņš vērš uzmanību arī uz to, ka tādas nianses kā pozitīvs pašu kapitāls vai vismaz vienu eiro liela peļņa ir tikai 30% Latvijas uzņēmumu (no tiem, kas iesniedz gada pārskatus). Tas savukārt nozīmē, ka lielākā daļa uzņēmumu Latvijā ilgstoši strādā ar zaudējumiem vai negatīvu pašu kapitālu, kas liek vaicāt – vai Latvijas uzņēmēji vienkārši nemāk nodarboties ar biznesu vai tomēr masveidā izvairās no nodokļu maksājumiem? ''Loģiski, ka šādus uzņēmumus bankas nefinansē, tas arī ir viens no būtiskiem traucējošiem faktoriem kredītportfeļa izaugsmei. Turklāt šajā aspektā arī jāuzsver, ka atpaliekam no mūsu Baltijas kaimiņvalstīm. Taču tiklīdz samazināsies ēnu ekonomika, arī Latvijā varēsim sagaidīt straujāku kredītportfeļa izaugsmi. Kreditēšana tomēr ir banku pamatbizness, un tiklīdz uzņēmumu finanses atspoguļos to patieso finanšu stāvokli, arī bankas straujāk sāks šo uzņēmumu kreditēšanu,'' skaidro Mencis.