Netiešā ietekme gan esot paredzama, jo gadījumā, ja Grieķija atteiksies atmaksāt, tas varētu izraisīt otro ekonomikas krīzi un attiecīgi ekonomikas recesiju visā pasaulē, kas, tādā gadījumā ietekmētu arī Latviju. Tam piekrīt arī ekonomikas doktors Dainis Zelmenis. "Eiropā būs nepatikšanas – Francijas un Vācijas bankas ir ieguldījušas Grieķijas vērtspapīros, un ja Grieķija referendumā nobalsos "pret", tas izraisīs defoltu, kas neērtā situācijā iegrūdīs minētās bankas." Viņaprāt, referendumā šis scenārijs varētu arī piepildīties, jo Grieķijai pie šī parādu apjoma būtu jāveic konsolidācija pat vairākus gadu desmitus.
"Sagaidāms, ka eirozonā būs izmaiņas – īpaši regulējumi ietekmēs finanšu sektoru, kas ietekmēs arī Latviju," uzskata I. Dovladbekova. Viņasprāt Eiropas Savienību sagaida būtiskas reformas, kas vistiešāk attieksies uz dalībvalstu kompetenču sadalīšanu un rīku ieviešanu eirozonas regulēšanai.
"Gadījumā ja eirozona bruks, Latvijas stingri uzņemtais kurss uz iestāšanos tajā varētu mums pat likt veikt iemaksas eirozonas glābšanā. Līdz ar to, varbūt viedoklis, ka labāk nepieciešams nogaidīt, kā nolēmušas Čehija un Bulgārija, nemaz nav tas sliktākais," norāda D. Zelmenis.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce arī norāda, ka notikumi Grieķijā Latviju ietekmēs maz, bet eirozonas krīzes gadījumā gan negatīvās sekas varētu izjust spēcīgāk, jo eksports uz eirozonas valstīm sastāda divas trešdaļas no kopējā eksporta apjoma, bet eksports veido gandrīz 60 procentus no visas Latvijas ekonomikas. "Eiropas Padomes nesen parādītā izlēmība, lemjot par atbalstu perifērajām valstīm gan parāda, ka varam rēķināties, ka eirozonu neskars ārkārtīgi lielas pārmaiņas, bet pārmaiņas jutīsim," mierina J. Pūce.